Rīga +3°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Tiek sagaidīts, ka pirmajā dienā Tramps izdos 100 vai pat 200 izpildrīkojumus, lai stiprinātu ārējo robežu, meklētu un izraidītu nelegālos imigrantus, ierobežotu jaunu imigrantu ierašanos, cīnītos ar tā saukto dažādības politiku. Sagaidāms, ka viņš atcels Baidena rīkojumus par dabasgāzes un naftas resursu ieguves ierobežošanu, sprieda Andžāns.
Viņš prognozē, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un ASV attiecības turpmākos četrus gadus būs sarežģītas. Ir skaidrs, ka Tramps prasīs lielākus aizsardzības izdevumus, viņš uzsvēra. Tāpat ir sagaidāmi tirdzniecības kari vai kariņi arī ar ES valstīm, prognozēja eksperts.
Savukārt bijušais Latvijas vēstnieks ASV Andris Teikmanis pauž, ka pēc republikāņa Donalda Trampa stāšanās ASV prezidenta amatā
sāksies ļoti agresīva un skaļa protekcionisma politika, tomēr pavisam cits jautājums ir, ar ko šī politika beigsies.
Viņš uzsvēra, ka protekcionisms ir tā politika, kuru Tramps saprot, un tirdzniecības tarifi ir tie mehānismi, uz kuriem viņš liek lielas cerības. Tomēr ir jāvērtē arī kopējā Republikāņu partijas attieksme un diezin vai visi republikāņi atbalsta izolacionisma politiku.
«Domāju, ka ASV establišments saprot, ka Amerikai pasaulē ir pārāk liels svars, lai tā vienkārši sēdētu savā alā. Amerika nevar to atļauties. Karstajos punktos, kas ir svarīgi pašai Amerikai, – Tuvie Austrumi, Izraēla, Irāna, Krievija, Ziemeļkoreja, Ķīna – tā nevarēs nedarīt neko. Citos reģionos, iespējams, Amerika nebūs tik aktīva,» norādīja Teikmanis.
Viņš arī teica, ka Trampa tagadējā administrācija ir izvēlēta pēc citiem principiem, nekā pirmās prezidentūras laikā. Svarīgākais ir bijusi lojalitāte un šo cilvēku līdzšinējie uzskati Trampam svarīgos jautājumos, mazāk svarīga bija nepieciešamā kompetence konkrētajā amatā. Tostarp jauno administrāciju veidos visnotaļ neordināras personības.
«Tajā pašā laikā es derībās neliktu savu pēdējo naudu uz to, ka pēc kāda laika tās netiks nomainītas. Šis process varētu būt diezgan dinamisks. Jau ir iezīmējies konflikts starp Stīvenu Banonu (ieņems galvenā stratēģa amatu – red.) un Īlonu Masku (vadīs valdības Efektivitātes departamentu – red.), kurš taču nekur nepazudīs,» pauda Teikmanis.
Viņš arī pieļāva, ka Trampa izteikumi par vēlmi nopirkt Grenlandi var norādīt, ka Grenlandes jautājums varētu kļūt par vienu no aspektiem, kā Tramps veidos tirdzniecības tarifu politiku ar Eiropas Savienību (ES).
«Amerika nevar uzlikt kaut kādas ekonomiskās sankcijas vienai pašai Dānijai, kas ir ES dalībvalsts. Es tiešām nedomāju, ka Tramps pasludinās Grenlandi par ASV daļu. Viņš mēģinās sarunāt, jo sevi uzskata par labāko sarunvedēju pasaulē.
Trampa metode ir sākt sarunas ar ļoti agresīvu, spēcīgu, draudošu izejas punktu,»
sacīja Teikmanis.
Viņš arī atgādināja, ka Tramps līdzīgi rīkojās savas pirmās prezidentūras laikā, tomēr nekādu fundamentālu panākumu viņa retorikai nebija. Piemēram, Tramps solīja atrisināt Ziemeļkorejas jautājumu un bija pirmais ASV prezidents, kas šajā valstī viesojās. Taču nekādu tālejošu rezultātu tam nebija.
«Tā ka agresīvu draudu politika no Trampa puses noteikti būs, taču iznākums, iespējams, būs pavisam cits,» pauda Teikmanis.
Jau vēstīts, ka pirmdien, 20.janvārī, ASV prezidenta amatā oficiāli stāsies republikānis Donalds Tramps un kopā ar nākamo viceprezidentu Džeimsu Deividu Vensu dos amata zvērestu.
Kā ziņots, Vašingtonā pirmdien, 20. janvārī, notiks Trampa inaugurācija ASV prezidenta amatā.
78 gadus vecais Tramps, kurš bija 45.Savienoto Valstu prezidents un kļūs par 47.prezidentu, svētdienas vakarā Vašingtonas arēnā Capital One Arena uzrunāja apmēram 20 000 atbalstītāju, solot «labāko pirmo dienu, lielāko pirmo nedēļu un visneparastākās pirmās simt dienas jebkurā prezidentūrā Amerikas vēsturē».
Mītiņā runāja arī nākamais viceprezidents Džeimss Deivids Venss un miljardieris Īlons Masks, kam bija liela loma Trampa kampaņā un kuru Tramps gatavojas iecelt par valdības efektivitātes biroja vadītāju.
Vašingtonā un citās ASV pilsētās svētdien notika arī Trampa pretinieku mītiņi, kuros runātāji atbalstīja tiesības uz abortiem, kā arī kritizēja Trampa uzskatus par klimata pārmaiņām un imigrāciju.
Lai gan ierasti uz ASV prezidenta inaugurāciju netiek aicināti ārvalstu līderi, Tramps ir lauzis šo tradīciju un gaidāms, ka viņa stāšanos amatā vēros vairāku valstu un valdību vadītāji, kuru vidū būs Itālijas premjerministre Džordža Meloni un Argentīnas prezidents Havjers Milejs. Tramps bija uzaicinājis arī Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu, kurš tomēr neieradīsies, bet Ķīnu pārstāvēs viceprezidents Haņs Džens.
Republikāņu kandidāts Tramps vēlēšanās 5.novembrī uzvarēja demokrātu kandidāti, viceprezidenti Kamalu Herisu.
