Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Nesen par jauno Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētāju apstiprināja Edgaru Gielu. Pirmās un visvairāk apspriestās ziņas, kas parādījās medijos, bija nevis stāsti par to, kāda ir viņa izglītība vai darba pieredze, bet gan… jaunā priekšsēdētāja sociālo tīklu fotogrāfijas. Edgars Giels tēlo, ka ir bebrs. Edgars Giels ķēmojas uz ezera laipiņas. Edgars Giels šūpolēs. It kā nekā TĀDA šajās bildēs nav, neko pretlikumīgu viņš tajās nedara – izskatās pēc jauna, lustīga cilvēka, kurš prot pasmieties pats par sevi un sevišķi neuztraucas, kā kurā bildē izskatās. Bet kaut kas jocīgs tajā visā tomēr ir.
Sociālo tīklu laikmetā publiskus ierakstus tikai nosacīti var saukt par privātu informāciju, jo vairāk tad, ja kāda iemesla dēļ no privātas personas kļūsti par publisku.
Publiskotajām fotogrāfijām un jaunajam, atbildīgajam amatam, kā saka, bilde neiet kopā ar skaņu. No vienas puses, var teikt: tā ir viņa privātā dzīve, un nevienam tur nav nekādas daļas – vaļas brīžos katrs var atpūsties, kā viņam tīk, un tas neko neliecina par viņu kā par darbinieku vai amatpersonu. No otras puses, lai cik demokrātiskā sabiedrībā un valstī dzīvojam, joprojām pastāv zināmi priekšstati par to, kā ir jāizskatās cilvēkam, kas atrodas tai vai citā amatā. Piemēram, advokāts uz tiesu nenāk šortos, bet Valsts prezidentam nav balinātu matu ērkulis.
Ko mums no šīs situācijas mācīties? Būtība tikai vienu: ir rūpīgi jādomā, ko un kā par sevi stāstīt un rādīt citiem, jo nekad nevar zināt, kad, kam un kāpēc tie var kļūt interesanti.
Tas ir tavs publiskais tēls
«Var jau domāt, ka topošais darba devējs, meklējot darbinieku, izlasīs tikai viņa CV un tikai no tajā atrodamās informācijas pieņems savu lēmumu. Tomēr, manuprāt, mūsdienās darba devējs, meklējot svarīgu darbinieku, pavisam noteikti ieskatīsies, ko par šo cilvēku var uzzināt sociālajos tīklos,» saka starptautiski sertificēta personīgās izaugsmes trenere Evija Šalte-Novicka.
«Mūsdienās sociālie tīkli vairs nav tikai stāsts par to, ko es šodien ēdu vai kur es šodien biju. Tas ir kas vairāk – būtībā sociālie tīkli ir cilvēka publiskais tēls,» saka Evija. Tāpēc katram pašam jāsaprot un jāizvērtē, kādu tēlu par sevi radīt.
Varētu jau teikt: sociālo tīklu profils ir cilvēka personīgā informācija, un gar to nevienam nav nekādas – lai neložņā un nepēta, ja nepatīk!
Tā ir katra paša atbildība: ja negribi, lai kaut ko par tevi zina, tad nestāsti to – dari savā draugu lokā, savā istabā vai ballītē, ko vien gribi, bet nepublisko!
Varbūt izdzēst profilu pavisam?
«Būt vai nebūt sociālajos tīklos – tā ir katra brīva izvēle,» saka Evija. Jā, atsevišķos gadījumos, iespējams, var būt izdevīgi slēpties, piemēram, Facebook kontā norādīt savu neīsto vārdu vai uzvārdu. Teiksim, neesi Anna Ozoliņa, bet gan Anna Simpātiskā. Tavi draugi zinās, kas tu esi, bet svešiniekiem lai tas paliek noslēpums.
Tomēr nevar nepārprotami pateikt, ka labāk ir sociālajos vispār nebūt. Evija stāsta: ja, piemēram, cilvēks meklēs darbu marketingā un gribēs gādāt par kāda uzņēmuma sociālajiem tīkliem, būs pavisam jocīgi, ja iespējamais darba devējs nevarēs sociālajos tīklos atrast nevienu šī cilvēka ierakstu. Šādā situācijā nebūšana sociālajos tīklos var būt arī mīnuss. Bet vēl trakāk būs, ja iespējamā darbinieka ieraksti būs pavirši un neprofesionāli.
Būtībā ne tik liela nozīme ir tam, vai tu vispār esi vai neesi sociālajos tīklos, bet gan tas, ko tie par tevi stāsta.
Piemēram, uzņēmums meklē perfektu klientu apkalpošanas speciālistu. CV atsūtīts vai ar zelta burtiņiem – labdien, paldies un uzredzēšanos – viss akurāti, bet… atlases speciālisti šī cilvēka Facebook kontā ierauga bildes no ballītēm, kur tas pats cilvēks rāda žestu ar izstieptu vidējo pirkstu. Un vēl viena šāda fotogrāfija. Un vēl viena. Ļoti iespējams, situācijā, kad starp diviem profesionāļiem būs jāizvēlas viens, vidējā pirksta rādītājs tomēr konkurences cīņā zaudēs.
Bet ne vienmēr stāsts ir tik bēdīgs. «Prasmīgi izmantojot sociālos tīklus, tie var kļūt par tavu neoficiālo CV pielikumu,» saka Evija. Piemēram, CV taču nevarēsi ierakstīt pilnīgi visu par sevi – kad un kurā žurnālā ar tevi bijusi intervija, kādos semināros esi piedalījusies kā lektore, ko par tevi teikuši tavi klienti, kādus pasākumus esi organizējusi, savukārt sociālajos tīklos, prasmīgi tos uzturot, viss būs kā uz delnas – iespējamais darba devējs tikai uzmetīs skatienu, un viņam daudz kas būs skaidrs. Īsāk izsakoties – domā par sevi un saviem ieguvumiem vai zaudējumiem!
Tāpat iespējamam darba devējam var būt svarīgs arī tavs draugu loks, piemēram, vai tu kontaktējies ar attiecīgās nozares speciālistiem.
Sociālo tīklu profila revīzija:
- Atceries veco labo teicienu: kas ar spalvu uzrakstīts, to ar cirvi neizcirtīsi. Varētu jau domāt: nu kāda vairs tur mūsdienās spalva – gribu, ierakstu kaut ko, negribu – izdzēšu. Tomēr nav tik vienkārši! Tas, kas uzrakstīts un publicēts internetā, patiesībā paliek gluži kā akmenī iekalts. Jā, tu vari savu ierakstu izdzēst, bet pēdas paliek. Tāpēc ikreiz, nospiežot ieraksta publicēšanas pogu, pajautā sev: ko es ar šo par sevi pasaku?
- Ik pa laikam savu sociālo tīklu profilu pārskati, iedomājoties, ka tas ir kāda svešinieka vai tava iespējamā darbinieka profils. Izdzēs visu, kas šķiet lieks vai traucējošs vai vairs nav aktuāls.
- Atceries: kas par daudz, tas par skādi! Ja meklē darbu vai darba devējam stāsti, ka esi ļoti noslogota, bet ik pēc stundas feisbukā dalies ar kādu ierakstu, darba devējs sāks domāt: diez cik produktīvi šāds darbinieks vispār var strādāt…
- Ja dalies ar kādu interneta publikāciju vai cita cilvēka ierakstu, noteikti vismaz dažos vārdos uzraksti savu personīgo attieksmi – kādēļ tu ar šo ierakstu dalies un ko par to domā. Paud viedokli! Bezpersoniska dalīšanās ar ierakstiem gan piesārņo sociālā tīkla vidi, gan dod iespēju interpretācijai: kāds var domāt, ka tev šī informācija patīk, bet cits – ka nepatīk.
Nedalies ar muļķīgiem jokiem, kaķīšu bildēm, iespējām kaut ko laimēt loterijā.
- Mēģini izturēties atturīgi arī tad, ja draudzene uzsākusi jaunu biznesu un ik pa laikam lūdz dalīties ar viņas ierakstu, jo tev, redz, ir daudz draugu.
- Izdzēs no sociālajiem tīkliem visas fotogrāfijas, kurām, kritiski vērtējot, tur tomēr nevajadzētu būt. Ballītes, protams, ir foršas, bet desmitiem bilžu, kurās esi ar alkohola glāzi rokās, diez vai tev būs labvēlīgas, meklējot darbu.
- Atceries, ka sociālajiem tīkliem ir daudz rīku. Tu taču vari, piemēram, Facebook izmantot atzīmi, ka, lūk, šo ieraktu vai fotogrāfiju var redzēt tikai tavi draugi.
- Darba devējs nevar aizliegt tev izveidot un uzturēt savu privāto sociālo tīklu profilu. Bet ieklausies darba devēja teiktajā, ja viņš lūdz rūpīgi izsvērt, kādu informāciju tajā publiskot. Darba devējam ir svarīgs savs tēls, un jebkura uzņēmuma seja ir arī viņa darbinieki.
- Ja esi nomainījusi darbavietu, nav jāizdzēš visi savi sociālo tīklu ieraksti, kas saistīti ar tavu iepriekšējo darbavietu un tās popularizēšanu. No CV taču tu nedzēs savas iepriekšējās darbavietas! Arī sociālā tīkla profils veido tavu kā darba ņēmējas vēsturi.
Nepublisko to, ko nedrīkst jautāt darba intervijā!
Darba likums paredz, ka darba intervijā darba devējs nedrīkst uzdot iespējamajam darbiniekam tādus jautājumus, kas neattiecas uz paredzētā darba veikšanu vai nav saistīti ar pretendenta piemērotību šim darbam.
Tāpat darba intervijā nedrīkst uzdot arī jautājumus, kas ir tieši vai netieši diskriminējoši. It īpaši jautājumi par grūtniecību, ģimenes vai laulības stāvokli, iepriekšēju sodāmību (izņemot gadījumu, kad tam attiecībā uz veicamo darbu varētu būt būtiska nozīme), reliģisko pārliecību vai piederību pie kādas reliģiskās konfesijas, piederību pie kādas politiskās partijas, darbinieku arodbiedrības vai citas sabiedriskās organizācijas, kā arī nacionālo vai etnisko izcelsmi.
Darba devējs var, piemēram, pat nepaaicināt tevi uz interviju, ieraugot, ka tu sociālajos tīklos aktīvi atbalsti politisko partiju, kuru viņš savukārt ciest nevar.
Evija Šalte-Novicka uzsver: iedomājies, ka tavs sociālo tīklu profils savā ziņā ir darba intervija, tikai tur tu atbildi uz jautājumiem, kuri nemaz netiek uzdoti. Tāpēc savos publiskajos sociālo tīklu profilos labāk nedalies ar informāciju, kuras dēļ iespējamais darba devējs tevi var diskriminēt. Jā, Darba likums to aizliedz, bet arvien tomēr paliek personiskais aspekts.
