«Diemžēl neesam tālu [no ārkārtējās situācijas izsludināšanas lauksaimniecībā],» sacīja ministrs, piebilstot, ka trešdien, 14. jūnijā, notika arī Krīzes vadības padomes sanāksme par veicamajiem soļiem, tači vēl netika izlemts par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.
Viņš skaidroja, ka pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas lauksaimniecībā vēl ir jāsaprot, ko tā dos. «Jāskatās, ko tā dod, ko nedod. Lai nav tā, ka vilks aitās. Lai nav tā, ka pie pirmajām indikācijām, ka ir slikti, izsludinām ārkārtas situāciju paši līdz galam nesaprotot, ko tā dos,» sacīja Šmits.
Tāpat ministrs atzīmēja, ka situācija kopumā lauksaimniecībā virknē iemeslu dēļ šogad ir tāda, kāda nav bijusi ļoti daudzus gadus.
Tostarp viņš minēja, ka, piemēram, graudkopībā šogad būs smags rudens.
Tāpat Šmits norādīja, ka Polijas lauksaimnieki šobrīd intensīvi pērk sienu Latvijā. «Viens no soļiem varētu būt kaut kādā veidā ierobežot šo pārdošanu, jo mums pašiem vienā brīdī var pietrūkt barības, bet tik tālu mēs vēl neesam, jo situācija vēl nav tik kritiska,» atzīmēja ministrs.
Jau vēstīts, ka Lietuvas rietumu rajonos trīs pašvaldības izsludinājušas ārkārtējo situāciju sausuma dēļ, un pašvaldības sagaida, ka valdība kompensēs vietējiem lauksaimniekiem radušos zaudējumus. Ārkārtējā situācija izsludināta Šilutes, Kretingas un Klaipēdas rajonos.