Raidījumā Šmits norādīja, ka visās trijās viņa pārstāvētajās jomās – lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā – priekšā ir ļoti skarbas sarunas attiecībā uz Klimata politikas realizāciju Baltijā, taču zivsaimniecībā mazāk nekā abās pārējās jomās.
«Tur būs ļoti jāpacīnās par Latvijas interesēm, lai mēs varam turpmāk izmantot mūsu laukus un mežus tam, kam mēs esam pieraduši izmantot. Klimata politikā mēs esam piemērs citiem, nevis valsts, kurai būtu vēl vairāk kaut kas jādara, lai kļūtu par rezervātu,» teica Šmits, piebilstot, ka Latvijā 52% teritorijas klāj mežs.
Tāpat ministrs pauda viedokli, ka jāmaksā ir klimata piesārņotājiem, nevis visiem vienādi. «Latvija ir paraugs tam, kā būt zaļiem, un par to būs jācīnās. Lai mums nav tikai »Slīteres rezervāts", bet, lai šeit ir arī lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība," sacīja Šmits.
Vienlaikus viņš arī atzīmēja, ka Latvijai nav jāpilda visas ES regulas automātiski, bet ir vairāk jāizvirza savas intereses. «Lai kā mēs nerunātu par Eiropas solidaritāti, katra valsts cīnās par nacionālajām interesēm,» piebilda Šmits.