«Mēs centralizēti nepasakām, ka pilnīgi noteikti ir jāpārtrauc, piemēram, ķirurģiskie pakalpojumi pacientiem dienas stacionārā. Tā mēs darījām pavasarī, izrunājot ar speciālistiem,» skaidroja komisijas priekšsēdētāja.
Līdz ar to, pēc viņas sacītā, patlaban netiks piekopta pavasara prakse, jo šorīt ar ekspertiem panākta vienošanās, ka medicīnas pakalpojumu ierobežojumi tiks atstāti slimnīcu izlemšanā.
«Ja redzēsim, ka ir nepieciešamība pēc vienotas pieejas, tad mēs tā darīsim, bet es tomēr paļaujos uz katras slimnīcas vadītāja un galvenā ārsta zināšanām un pieredzi,» skaidroja Mūrmane-Umbraško, piebilstot, ka slimnīcas vadība noteikti labāk pārzina, kas ir tie pakalpojumi, kurus varētu atlikt vai nedaudz samazināt pacientu plūsmu.
Jau ziņots, ka pavasarī Covid-19 izplatības dēļ centralizēti tika ieviesti plaši ierobežojumi attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.
Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pagājušajā diennaktī slimnīcās ievietoti kopumā 35 Covid-19 pacienti, bet kopumā stacionāros atrodas 197 sasirgušie. No visiem stacionētajiem pacientiem 189 ir ar vidēju slimības gaitu, savukārt astoņi – ar smagu.
No piektdienas reģionālajām un universitāšu slimnīcām būs jātur brīvo gultu fonds 15% apmēra, lai slimnīca varētu uzņemt jaunus neatliekamos pacientus ar jebkuru saslimšanu.
«Mēs nevaram pieļaut situāciju, ka NMPD ir atvedis pacientu līdz slimnīcai, un slimnīca kaut kādu iemeslu dēļ pasaka, ka nevar uzņemt pacientu,» skaidroja Mūrmane-Umbraško.
Vienlaikus, pēc valsts sekretāres sacītā, patlaban tas ir slimnīcu pārziņā, kā noturēt šo gultu fondu.
Tāpat slimnīcām būšot jāveido tranzīta nodaļas, kur pacienti uzturēsies līdz brīdim, kamēr viņiem tiek noteikts, vai viņi nav inficējušies ar Covid-19.
Savukārt NMPD direktore Liene Cipule pauda, ka dienestam pašlaik ir liela loma pacientu šķirošanā, jo NMPD atbilstoši Covid-19 statusam pacienti jānogādā noteiktās klīnikās, un šis darbs katru dienu tiek nodrošināts.
«Mēs katru dienu dienestā operatīvi monitorējam situāciju slimnīcās ar gultu fonda pieejamību pacientu hospitalizācijai,» apgalvoja NMPD vadītāja, piebilstot, ka tieši tāpēc, lai slimnīcas nodrošinātu jaunu pacientu uzņemšanu un dienestam nerastos problēmas ar pacientu hospitalizāciju, tapis priekšlikums par brīvo gultu fonda nodrošināšanu.
Vienlaikus NMDP aptaujā slimnīcas arī par to problēmām un sistēmiskām lietām, lai tās varētu risināt augstākā līmenī.
NMPD katru dienu veic vidēji 20–30 braucienus pie pacientiem, kuriem apstiprināta vai ir aizdomas par Covid-19 saslimšanu. Vienlaikus dienests nodrošina lielo slimnīcu atbalstu, pārvedot hroniskos slimniekus uz zemāka līmeņa slimnīcām, kur viņi var pabeigt ārstēšanos, lai maksimāli nodrošinātu akūto un neatliekamo pacientu hospitalizāciju.
Cipule uzsvēra, ka ir svarīgi samazināt Covid-19 izplatības līkni, jo veselības aprūpes sistēma pie 200 jauniem saslimušajiem ik dienu spēj pārorganizēt darbu, taču, ja gadījumu skaits sasniegs 400–500, kapacitāte pietrūks. Tāpēc sabiedrībai jābūt modrai un jāievēro noteikumi, uzskata NMPD vadītāja.