Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Tāpat tika pieņemts lēmums par uzņēmējdarbības atbalstu finanšu instrumentu veidā.
Visus minētos pasākumus valdība varēs nodrošināt, jo Latvijā līdz šim tika īstenota atbildīga fiskālā politika, kad valsts ieņēmumi būtiski nepārsniedz valsts izdevumus.
Tāpēc tieši patlaban – krīzes situācijā – Latvija var izmantot Valsts kases līdzekļus, lai nodrošinātu nepieciešamo atbalstu uzņēmumiem un strādājošajiem. Jāpaskaidro, ka atbalsts būs mērķtiecīgs, aģentūrai LETA skaidroja FM.
«Valsts sniegs nepieciešamo atbalstu veselības nozarei un ieviesīs nepieciešamos atbalsta pasākumus, lai ekonomiskais šoks ir pēc iespējas ierobežotākā apjomā un lai tam nav ilglaicīga efekta uz ekonomiku kopumā. Šo atbalstu valsts varēs nodrošināt, palielinot valsts budžeta deficītu, lai maksimāli mazinātu Covid-19 krīzes sekas tautsaimniecības nozarēs, kā arī Latvijas mājsaimniecībās,» uzsvēra FM.
Vienlaikus ministrijā piebilda, ka iepriekšējā ekonomikas krīze mācīja, ka vienmēr jābūt pietiekamai likviditātes rezervei. Līdz ar to atbalsta pasākumu finansēšanai tiks izmantots resurss, ko Valsts kase piesaistīja starptautiskajā un vietējā kapitāla tirgū tad, kad bija izdevīgi aizņemties, tajā skaitā ir 30 gadu obligācijas, kas tika emitētas pagājušajā gadā. «Valsts kases stratēģija ir naudu aizņemties tad, kad ir laba iespēja to izdarīt par zemām likmēm un tirgus ir labvēlīgs, nevis brīdī, kad ir liela vajadzība,» sacīja FM.
Populārākie raksti
Valdība arī rosināja atbalstīt uzņēmumus to dīkstāves periodā. Piedāvājums paredz, ka gadījumā, ja darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī atrodas dīkstāvē, proti, neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības, un šāda darba devēja rīcība ir tiešā cēloņsakarībā ar Ministru kabineta noteiktiem pasākumiem, kas saistīti ar Covid-19 seku novēršanu, darba devējam no valsts budžeta līdzekļiem tiks kompensēta un izmaksāta atlīdzība darbiniekam.
Mehānisms tiks paredzēts Ministru kabineta noteiktās nozarēs strādājošiem uzņēmumiem. Tā ieviešanas nosacījumus un atlīdzināmos apmērus izstrādās Ministru prezidenta uzdevumā izveidota vadības grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadībā.
Līdz ar valdības lēmumu sociālais atbalsts jeb slimības lapu apmaksa paredzēta darbiniekiem, sedzot uzņēmējiem darba devēja maksājamā darbinieka slimības pabalsta apmēru.
Labklājības ministrijai būs jāsagatavo priekšlikumi, kā Covid-19 pandēmijas laikā solidārā veidā sniegt terminētu valsts atbalstu darba devējiem darba nespējas lapu apmaksai, to veicot no speciālā budžeta līdzekļiem.
Atbilstoši spēkā esošajā normām likumā Par nodokļiem un nodevām ir paredzēti dažādi tiesiskie risinājumi nodokļu saistību izpildei. Viens risinājums paredz sadalīt termiņos uz laiku līdz vienam gadam, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas nodokļu maksājumu samaksu. Piešķirot minēto nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, nokavētajiem nodokļu maksājumiem tiek aprēķināta nokavējuma nauda 0,0125% par katru dienu visā kavējuma periodā.
Otrs risinājums paredz sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz vienam gadam nokavēto nodokļu maksājumu samaksu, ja termiņa nokavējums radies nepārvaramas varas rezultātā (ņemot vērā, ka viens no nepārvaramas varas apstākļiem ir arī masu saslimšana jeb epidēmija). Piešķirot minēto nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, nokavējuma nauda par visu nokavējuma periodu nodokļu maksātāja nokavētajiem nodokļu maksājumiem netiek aprēķināta.
Valdība šodien atbalstīja jaunu papildus risinājumu, kas būtu iestrādājams normatīvajā regulējumā, proti, sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz trīs gadiem nokavēto nodokļu maksājumu samaksu nodokļu maksātājiem Ministru kabineta noteiktajās nozarēs finansiālo grūtību pārvarēšanai, ja termiņa nokavējums radies Covid-19 ietekmes rezultātā. Tiesa, par šādu normu vēl nepieciešams saskaņojums ar Eiropas Komisiju.
Finanšu ministrijā (FM) skaidroja, ka šāds regulējums tiks attiecināts ne tikai uz nodokļu maksātājiem, kuriem radušās vai radīsies grūtības ar aktuālo nodokļu maksājumu samaksu, bet arī uz nodokļu maksātājiem, kuriem jau šobrīd ir piešķirts kāds no nodokļu samaksas termiņa pagarinājumiem saskaņā ar likumu Par nodokļiem un nodevām un tiem radušās grūtības ar attiecīgo maksājumu segšanu.
«Lai pārkvalificētos jaunajam nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam, nodokļu maksātājam būs jāatbilst nosacījumam – nodokļu maksātājs veic aktīvu sadarbību ar nodokļu administrāciju, kā arī jābūt iesniegtam motivētam iesniegumam ar lūgumu piešķirt atlikušajam (nesamaksātajam) nokavētajam nodokļu maksājumam jauno nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu,» norādīja FM.
Plānots, ka piešķirot minēto nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, nokavējuma nauda par visu nokavējuma periodu nodokļu maksātāja nokavētajiem nodokļu maksājumiem netiks aprēķināta.
Lai veicinātu naudas līdzekļu atgriešanu uzņēmējiem, paredzēts noteikt, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID), veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, atmaksās apstiprināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) summu visiem nodokļu maksātajiem 30 dienu laikā pēc PVN deklarācijas iesniegšanas termiņa, tās neuzkrājot līdz taksācijas gada beigām, nosakot, ka tas stājas spēkā 2020. gada 1. aprīlī. FM piebilda, ka norma var tikt pārskatīta ar 2021. gadu, ja tiek konstatēti pamatoti iemesli.
Ietekme uz budžeta ieņēmumiem ieviešanas gadā indikatīvi ir – 60 miljoni eiro.
Ņemot vērā ārkārtas situāciju Latvijā un citur pasaulē un tās rezultātā radīto ekonomiskās aktivitātes kritumu, veicot grozījumus normatīvajā regulējumā plānots paredzēt, ka IIN maksātāji, kas veic saimniecisko darbību, 2020. gadā var neveikt IIN avansa maksājumus, turklāt par to neveikšanu netiks rēķināta nokavējuma nauda. Šāda lēmuma ietekme uz budžeta ieņēmumiem pasākuma ieviešanas gadā indikatīvi ir negatīva 30–35 miljoni eiro, tajā skaistā 24–28.miljoni eiro pašvaldību un 6–7 miljoni eiro valsts budžetā.
Kā papildu piesardzības pasākums paredzēta iespēja visiem uzņēmumiem pagarināt gada pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas termiņu vismaz līdz 31. jūlijam.
Ministru kabinets arī otrdien atbalstīja priekšlikumu paredzēt Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem atbalsta instrumentus – kredītu garantijas krīzes risinājumam, kā arī aizdevumus krīzes risinājumam. Programmas vēl nepieciešams saskaņot ar Eiropas Komisiju.
Garantiju programmā uz katriem 10–15 miljoniem eiro riska seguma būs iespēja sniegt atbalstu ap 100 miljonu eiro apmērā. Atbalstīti tiks mazie un vidējie komersanti, kā arī lielie uzņēmumi. Garantijas varēs saņemt uzņēmums, kas nebūs nonācis finanšu grūtībās līdz Covid-19 krīzei. Garantijas apmērs būs līdz 50%. Garantijas maksimālā summa būs līdz pieciem miljoniem eiro vienam uzņēmumam, bet garantijas maksimālais termiņš būs līdz desmit gadiem.
Garantija tiks izsniegta par esošām saistībām, piemēram, investīciju aizdevumi vai finanšu līzingi, kredītiestādei atliekot pamatsummas maksājumus līdz diviem gadiem. Paredzams, ka garantija varēs tikt izsniegta arī par apgrozāmo līdzekļu aizdevumu līdz trīs gadiem, uzņēmumam uzņemoties jaunas saistības, gan arī restrukturizējot esošo kredītiestādes piešķirto apgrozāmo līdzekļu aizdevumu.
Tāpat paredzēti aizdevumi īpašā krīzes programmā, proti, uz katriem 25 miljoniem eiro riska seguma būs iespēja sniegt atbalstu ap 100 miljonu eiro apmērā. Uz šo atbalstu varēs pretendēt mazie un vidējie komersanti, kā arī lielie uzņēmumi. Atbalstu varēs saņemt uzņēmumi, kuri nebūs nonākuši finanšu grūtībās līdz Covid-19 krīzei. Šajā programmā aizdevums būs pieejams jaunu apgrozāmo līdzekļu finansēšanai. Maksimālā summa vienam uzņēmumam būs līdz vienam miljonam eiro ar maksimālo termiņu līdz trim gadiem.
Tāpat Ministru kabinets lēma par Covid-19 ierobežošanas pasākumu finansēšanu, paredzot, ka FM sagatavos rīkojuma projektu par apropriāciju pārdalēm, samazinot visu valsts budžeta finansētu iestāžu izdevumus komandējumiem par 10% jeb 1,5 miljoniem eiro, lai nodrošinātu papildu finansējumu valsts budžeta programmā «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem».
Vienlaikus FM rosina diskutēt par iespēju steidzami sagatavot vienu speciālu terminētu likumprojektu Covid-19 seku pārvarēšanai, tajā ietverot nodokļu, sociālās aizsardzības, atbalsta uzņēmējdarbībai, programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» palielināšanas, apropriāciju pārdales un citus nozarēm nepieciešamos jautājumus, kas tieši saistīti ar krīzes ātrai un efektīvai pārvarēšanai. Galvenā atbildīgā būtu FM.
