Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Jā, apstiprinu, ka Jānis mūs ir pametis. Pirms kāda laika viņš sasirga ar Covid-19. It kā izveseļojās, bet veselība bija sagrauta. Viņš pēdējo mēnesi pat nedevās tālākās pastaigās ar savu suni. Tik slikti bija,» santa.lv pastāstīja Jāņa līdzgaitnieks un domubiedrs, bijušais Saeimas deputāts Māris Graudiņš.
Māris pēdējo reizi ar Jāni Krūmiņu sazvanījies pirms aptuveni nedēļas.
«Viņš joprojām aktīvi interesējās par politiku, prasīja, kā mums, Progresīvajiem – iet pirms pašvaldību vēlēšanām, deva padomus. Un nu viņa nav…» sacīja Māris Graudiņš.
Citi lasa
Jānis Krūmiņš dzimis 1955. gada 26. jūnijā Kuldīgā. Viņš studējis Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē, pēc tam īslaicīgi strādāja par arhitektūras sociologu Latvijas PSR Celtniecības zinātniskās pētniecības un eksperimentālās tehnoloģijas institūtā, tad par aģentūras LATINFORM fotokorespondentu un par jaunatnes nodaļas vadītāju žurnālā Liesma.
Atmodas laikā Krūmiņš 1988. gadā iesaistījās LNNK un Latvijas Tautas frontē, bija laikraksta Atmoda redaktora vietnieks. 1989. gadā viņu ievēlēja par Rīgas pilsētas padomes deputātu, bet 1990. gadā par Latvijas Augstākās Padomes deputātu no 28. Rīgas vēlēšanu apgabala. 1990. gada 4. maijā Krūmiņš balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Viņš bija Augstākās padomes Ārlietu komisijas sekretārs, tās priekšsēdētāja vietnieks un Latvijas Tautas frontes Domes loceklis.
Pēc deputāta pilnvaru beigām 1993. gadā Krūmiņš bija viens no partijas Latvijas ceļš dibinātājiem, kā kļuva par Ministru prezidenta Valda Birkava un finanšu ministra Ulda Oša padomnieku.
2000. gadā Krūmiņu apbalvoja ar trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un goda zīmi par piedalīšanos 1991. gada janvāra barikāžu laika notikumos.
