Rīga -2°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Skaidro:
Dr. med. OSKARS KALĒJS
- Kardiologs, aritmologs P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centrā.
- Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes Iekšķīgo slimību katedras profesors.
– Profesor, goda vārds, vairāki vīrieši man ir atzinušies: «Zini, bail vakcinēties. Sirdī ielikti stenti, un reāli bail no trombiem…»
Citi lasa
– Man arī ir pietiekami daudz pacientu, kuriem stentētas sirds vainagartērijas. Un pat vairāk – man ir draugi ar stentiem, un draugi, kā zināms, ir vislielākā vērtība. Viņiem un arī saviem labajiem čomiem es nekādā ziņā neieteiktu ko sliktu. Gluži otrādi – vēlos ar viņiem komunicēt vēl ilgus gadus, regulāri satikties, uzspēlēt kopā bumbu. Un – viņi visi ir vakcinējušies.
No kurienes aug kājas stāstiem par briesmīgajiem trombiem? Lielākā daļa šo dīvaino publikāciju nāk no interneta portāliem vai tamlīdzīgiem avotiem. Ja patiešām ir reāla interese par kovidu, sirdi un trombiem, tad eksistē profesionālie medicīnas žurnāli, citējamā starptautiskā zinātniskā prese ar noteiktiem citējamības indeksiem. Tajā tu nevari nopublicēt kaut ko. Jo augstāks ir šis indekss, jo stingrāka pārbaude, vai tiešām raksts ir zinātniski pamatots materiāls. Kā etalonu es varētu minēt The New England Journal of Medicine (NEJM) un Journal of American Medical Association (JAMA). Tie abi ir mani galvenie informācijas avoti. Vēl Journal of the American College of Cardiology (JACC). Šajos žurnālos nekādus brīnumus neierakstīs.
– Bet par trombu risku pēc būtības…
– 2020. gadā žurnālā Journal of Thrombosis and Haemostasis ir publicēta liela apjoma publikācija par Covid-19 infekciju un trombozes riskiem. Medicīnā jau sen zināma tāda Virhova triāde – trīs patoloģiski faktori, kas veicina trombu veidošanos. Pirmais – asinsvadu endotēlija jeb sieniņas bojājums. Otrais – asins plūsmas palēnināšanās jeb turbulence. Trešais – hiperkoagulācija jeb asins salipšana, saķepēšana. Covid-19 infekcijas gadījumā tiek ietekmēta gan tā daļa, kas veicina koagulāciju, un arī trombocīti paši par sevi kļūst aktīvāki, gan regulatorās sistēmas daļa, kas cīnās pret šo pārmērīgo koagulāciju. Un vēl fibrinolīze – fibrīna, asins recekļu, šķelšanās, kas ir mūsu aizsardzības mehānisms – arī tā tiek traucēta. Tātad mēs droši varam teikt, ka tieši Covid-19 infekcija visai pārliecinoši veicina trombožu risku.
– Infekcija, ne vakcīna?
– Trīs lietas, kas, no kardiologa redzējuma, saslimstot ar kovidu, ir būtiski riskantas… Pirmā – cieš elpošanas virsma. Plaušu alveolārās šūnas kalpo par vīrusa galvenajiem ieejas vārtiem cilvēka organismā, tur tas replicējas un bojā audus.
Otra lieta – pieaug tendence veidoties asins recekļiem. Stenti parasti ir ielikti liela kalibra artērijās, bet šoreiz cieš sīkie asinsvadiņi. Tēlaini sakot, aizdambējas mazās ieliņas, ceļi, kas ir dzīvojamos masīvos. Mikrovaskulārā tromboze ļoti būtiski ietekmē normālu asinsriti daudzu orgānu sistēmās, cieš arī miokards jeb sirds muskulis. Ja miokardam nav normālas asins cirkulācijas, tā šūnas vairs nespēj normāli darboties, jo, vienkārši runājot, tām nav, ko ēst. Uzreiz sāk attīstīties šūnu bojājumi, parādās sirds sūkņa funkcijas traucējumi. Nākamais – ja ir sirds sūkņa funkcijas traucējumi, rodas sirds mazspēja. Tajās vietās, kur ir sirds muskuļa šūnu bojājumi, sāk veidoties saistaudi, un tie vistiešākajā veidā sekmē dzīvību apdraudošas aritmijas attīstīšanos.
Trešā lieta – Covid-19 veicina arī izteiktu sistēmiska iekaisuma reakciju jeb citokīnu vētru, kas izraisa daudzu orgānu, arī sirds un asinsvadu, bojājumu. Un tas vistiešākajā veidā ietekmē gan asins plūsmu, gan sirds muskuļa funkciju. Žurnālā JAMA tika publicēts ļoti nopietns raksts – pētījums par sportistiem un augstskolu jauniešiem, kas pārslimojuši kovidu, un par brīvā laika fiziskām aktivitātēm. Arī man sanāk bieži komunicēt ar cilvēkiem, kas pēc viegli noritoša kovida, kā saka, tikuši no peļķes laukā ar viegli samērcētām zeķēm un nedaudz slapjām kurpēm, bet tik un tā viņiem atgriešanās pie sportošanas saistīta ar lielām problēmām. Daļa mokās mēnešiem, nevarēdami īsti atsākt kustēties. Pamatproblēmas ir kardioloģiskas: parādās sirds mazspēja, sirds ritma traucējumi. Tātad tu nevari veikt savas ierastās fiziskās aktivitātes pilnā apjomā, rezultātā pieaug svars, slodze locītavām, slodze asins cirkulācijas sistēmai, sāk mainīties bioloģiskā līdzsvara elementi, un tad jau parādās arī koronārās sirds slimības riski, cukura vielmaiņas traucējumi. Arī nieru bojājums stāv aiz stūra un māj ar roku. Vai mums to vajag?
– Skaidrs, ka nevajag! Bet jautājums ir par Comirnaty, Spikevax, Vaxzevria un Vaccine Janssen kovidvakcīnām – ko tās sliktu nodara sirdij un asinsvadiem?
– Vakcīnu jēga ir – pasargāt, ļaut izvairīties no klīniski nozīmīgas saslimšanas, pēc kuras ir atlieku parādības. Un klīniski nozīmīga saslimšana izraisa to, ko nupat izstāstīju.
– Vai pašas vakcīnas nesatur ko tādu, kas varētu kaitēt sirdij un asinsvadiem?
– Pirmkārt, ne Eiropas Zāļu aģentūra (European Medicines Agency), ne ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (US Food and Drug Administration, FDA) tādu vakcīnu neizlaistu cauri, neapstiprinātu. Otrkārt, ieslēdzam loģiku! Proti, farmācijas industrija nav pašnāvniece. Kaut vai no biznesa viedokļa raugoties, neviena farmācijas kompānija nav ieinteresēta palaist pasaulē produktu, kurā ir toksiskas vielas, lai vēlāk pret to sāktos tiesvedība. Skaidri zināms, ka tad farmācijas kompānijas reputācija ir pagalam. Ir jau bijuši precedenti, kad viens vai otrs medikaments nav izrādījies pietiekami drošs, un pēc tam šim farmācijas uzņēmumam ir gājis diezgan sūri, lai atgūtos no trieciena.
– Bet, kā saka, loģiku pie lietas nepiešūsi…
– Medicīnas literatūrā nav datu, ka vakcīnas pret SARS-CoV-2 vīrusu satur toksiskas vielas. Ar pilnu Comirnaty, Spikevax, Vaxzevria un Vaccine Janssen vakcīnu sastāvu var iepazīties Zāļu valsts aģentūras mājaslapā: www.zva.gov.lv/lv/pacientiem-un-sabiedribai/zales/vakcinas-pret-covid-19/vakcinu-pret-covid-19-lietosanas-instrukcijas.
– Cilvēkam ir infarkts vai akūta sirds mazspēja. Kurā brīdī vakcinēties?
– Akūtajā periodā potēties nevajadzētu, bet, tiklīdz situācija stabilizējusies, kad zāles jau uzsākušas savu darbību, kad orgānu sistēmas jau funkcionē, tad gan jāvakcinējas. Jo sirdij un organismam kopumā nav vajadzīgs vēl šis pēkšņais papildu trieciens, kas saistās ar kovidinfekciju.
– Ja ir ļoti augsts asinsspiediens un tas nav noregulēts… Vai – ja ir augsts sliktā zema blīvuma holesterīna līmenis asinīs…
– Tad gan jāvakcinējas, gan jāārstējas – tas viens otram netraucē. To var darīt paralēli – gan sakārtot asinsspiedienu un holesterīna līmeni asinīs, gan izpotēties pret kovidu. Ārstēšanās manevru iespējas ir ļoti plašas – bieži vien vairāki medikamenti ir apvienoti vienā tabletē, un cilvēkam nav jādzer sauja zāļu.
– Kāda tagad ir Kardioloģijas centra rīcība, ja pie jums akūtā kārtā nonāk cilvēks, kurš nav vakcinējies?
– Akūta palīdzība šim pacientam tiek sniegta, bet tas, ka vispirms uztaisa SARS-CoV-2 vīrusa testu, slimnīcai nozīmē papildu darbības. Tās paņem mediķu laiku, tiek tērēti arī cilvēka resursi.
– Un, ja izrādās, ka viņš ir inficēts?
– Tad sākas nopietnas problēmas ar palātām, ar pacientu menedžmentu. Un tajā brīdī šī konkrētā pacienta egoisma dēļ jau pārliecinoši cieš citi kardioloģiskie pacienti, kuri absolūti nav vainīgi pie radušās situācijas. Annas tante vai Pēteronkulis, kuri ieradušies uz savu plānoto procedūru… Labi, plāna pacients vēl var pagaidīt tās divas, trīs stundas, kamēr notiek mediķu spēku pārstrukturizēšanās, var procedūru pārcelt arī uz nākamo dienu, bet, ja tobrīd slimnīcā ieved citu akūtu pat vakcinētu slimnieku, kurš palīdzību nevar gaidīt? Tur tā problēma!
BIEŽĀKĀS PAZĪMES, kuras, saslimstot ar kovidu, var liecināt par sirds bojājumu
- ˜ Spiedoša rakstura sāpes aiz krūšu kaula.
- ˜ Sāpes krūtīs, kas pastiprinās ieelpojot.
- ˜ Paātrināta sirdsdarbība un/vai neregulāra sirdsdarbība.
- ˜ Elpas trūkums.
- ˜ Samazināts asinsspiediens.
Kā kovids var bojāt sirdi un asinsvadus?
- ˜Akūts sirds muskuļa iekaisums jeb miokardīts. Tas var rasties gan tiešas vīrusa iedarbības rezultātā, vīrusam iekļūstot sirds muskuļšūnās, gan netiešā veidā – organisma imūnās atbildes rezultātā. Visbiežāk miokardīts rodas 7.–14. slimības dienā un var turpināties arī pēc vīrusa aktivitātes izzušanas kā autoimūns process. Šajā periodā ir augsts risks iekaisīga rakstura kardiomiopātijas attīstībai, kam raksturīga sirds dobumu paplašināšanās un sirds mazspējas attīstība.
- ˜Dažādas aritmijas. Iekaisuma rezultātā sirds muskuļšūnās rodas metaboliskas izmaiņas, tiek aktivēta simpātiskā nervu sistēma, kas var būt dažādu aritmiju (priekškambaru mirdzēšanas, ekstrasistoļu, kambaru tahikardijas) iemesls.
- ˜Akūts koronārais sindroms. Iekaisuma citokīnu atbrīvošanās var samazināt sirds artēriju asins plūsmu, tā samazinot skābekļa piegādi sirds muskulim, destabilizēt aterosklerotiskas pangas un kļūt par iemeslu akūtiem asins apgādes traucējumiem jeb akūtam koronārajam sindromam. Viena no tā formām ir infarkts.
- ˜Sirds mazspēja. Kad pie smaga kovida ir traucēta asins cirkulācija plaušās, var izveidoties akūta sirds labo daļu pārslodze jeb akūta labā kambara mazspēja.
- ˜Trombemboliski notikumi. Covid-19 izraisa koagulācijas jeb asins recēšanas traucējumus, kuru dēļ ievērojami pieaug venozo trombožu un plaušu artērijas trombemboliju risks.
