Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Viņš šodien izplatījis paziņojumu, kurā izsakās par šādu iespēju. Ekspolitiķis aģentūrai LETA norādīja, ka gadījumā, ja viņa domubiedri spers tālākos soļus, tad būs sagaidāms turpinājums, kas notikšot «gana ātri». Iespējamie tālākie soļi esot atkarīgi arī no cilvēku noskaņojuma, piebilda uzņēmējs.
Kādreizējais ministrs un Saeimas deputāts atturējās no konkrētu termiņu minēšanas, kad varētu būt zināma sīkāka informācija.
Telefoniski vaicāts par to, vai viņam varētu būt kādas personīgas intereses atgriezties politikā, Šlesers atbildēja, ka konkrētajā brīdī vairāk nevar runāt, taču pieļāva iespēju vēlāk atzvanīt.
Citi lasa
Ekspolitiķa izplatītajā astoņu lappušu garajā publiskajā paziņojumā, kura metadatos redzams, ka to rediģējis arī zvērināts advokāts Viktors Tihonovs, Šlesers atskatās uz notikumiem pirms vairākiem gadiem, saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sākto izmeklēšanu pret viņu 2011.gadā. Šlesers raksta, ka tā sākās tā saucamā «oligarhu lieta», kā to, viņaprāt, nodēvējuši «sorosītu propagandisti Latvijā».
Savā paziņojumā Šlesers norāda, ka jau desmit gadus viņš vairs neesot Latvijas politikā, tomēr šobrīd pasauli un arī Latviju «pārņēmušais haoss» licis viņam to apdomāt.
Bijušais politiķis pauž neizpratni par virkni valdības pieņemto lēmumu cīņā pret Covid-19, kā arī neapmierinātību par satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) iecerēto ostu reformu un Ventspils ostai uzliktajām ASV sankcijām.
Viņaprāt, Linkaita reforma ir centieni privatizēt ostas, savukārt Aivara Lemberga apcietināšanai esot politisks mērķis – «aizvākt Lembergu no Ventspils, lai netraucē ar savām politiskām darbībām privatizēt Ventspils ostu».
Vienlaikus savā paziņojumā Šlesers vēršas pie tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP), sakot, ka, viņaprāt, ir zemiski un prettiesiski, «ka viens politiķis, izmantojot savu varu un ietekmi pār tiesībsargājošām iestādēm, mēģina iesēdināt cietumā savu politisko oponentu».
Šlesers raksta, ka negrib vairs klusēt un stāvēt malā, kā arī negrib tikt izmantots kā «boksa maiss», «kurš uzņem sitienus, bet neatbild».
Šlesers norāda, ka viņam kā «Latvijas pilsonim un patriotam» ir grūti noskatīties uz to, kas notiek Latvijā, tāpēc viņš «tagad ļoti nopietni apsver iespēju atgriezties Latvijas politikā», lai uz sadarbību aicinātu tos, kuri ir Latvijas patrioti, kuri vēlas, lai Latvija paliek neatkarīga un demokrātiska republika, kuri tic kristīgām un ģimenes vērtībām un kuri nevēlas, lai valsti pārvalda «caurkritušie izbijušie drošībnieki».
Tāpat uz sadarbību viņš plānotu aicināt tos, kuri grib, lai viņu bērni runā daudzās svešvalodās, lai uz Latviju brauc dzīvot bagāti ārzemju cilvēki, kuri veicinās labklājību valstī, tos, kuri grib, lai, pateicoties informācijas tehnoloģiju nozarei Latvija kļūtu par jauno Eiropas Silīcija ieleju, kā to vēlas realizēt Latvijas zinātnieki un uzņēmēji, kā arī tos, kuri vēlas, lai Latvijas valdība izveidotu spēcīgu Nacionālo Attīstības banku, kura palīdzētu attīstīt nacionālo biznesu.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, 1970.gadā dzimušais Šlesers Latvijas aktīvajā politikā sāka darboties 1998.gadā, kad viņu no Jaunās partijas saraksta ievēlēja 7.Saeimā. Kandidējot no dažādu politisko spēku sarakstiem, Šlesers tika ievēlēts vairākos Saeimas sasaukumos un arī Rīgas domē.
Viņš ieņēmis satiksmes ministra un ekonomikas ministra amatu, kā arī ievēlēts par Rīgas vicemēru. 2011.gadā Šlesers bija 10.Saeimas deputāts, kad toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers rosināja Saeimas atlaišanu, par kuru tauta arī nobalsoja. Pēc tam Šleseru parlamentā vairs neievēlēja.
