Rīga +20°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1.sērija
Santa Anča: Vajag satikties ar tīģeri, lai izjustu dzīves garšu
«Kā man radās neprātīga ideja uzņemt savu filmu? Tas notika «Lielā Kristapa» apbalvošanas ceremonijas iespaidā, kad nolēmu paplašināt savas žurnālistikas robežas. Sajust radīšanas brīnumu citā intensitātē, atkal atgriezties laikā, kad uzsāku pirmo žurnālu «Santa» un metos nezināmajā. Pieņemt lēmumu nebija viegli, jo tā atkal ir jauna atbildība, finansiālie resursi un daudz nezināmā. Bet no sevis neaizbēgsi.
Kādreiz «Ievas» nometnē Ainas Poišas personības testā izvilku tīģeri – un pati atbildēju, ka man vajag satikties ar tīģeri, lai izjustu dzīves garšu. Tagad varu teikt, ka, līdzīgi kā Alise, pa melno caurumu nonācu Aizspogulijā.»
2. sērija
Artūrs Dīcis: Trešajā naktī atveras zemapziņa
«Artūru Dīci scenārija rakstīšanai uzrunāju, kad viņš gāja pāri Vanšu tiltam. Viņš teica: «Atsūti savu ideju!»,» stāsta Santa Anča. «Ar Artūru iepazināmies pirms vairākiem gadiem žurnāla «Santa» izbraukuma fotosesijā Stāmerienas pilī. Tolaik viņš vēl bija Dailes teātra jaunais aktieris. Un jau tad no fotografēšanas brīvajos brīžos viņš staigāja ar nelielu blociņu un pierakstīja savas domas. Man ļoti patika strādāt ar Artūru, jo viņš ir atbildīgs un labi sajūt tēlu realitāti.»
3. sērija
Juris Žagars: Es nepiedalos amatieru projektos
«Nevaru iedomāties savu pirmo filmu, kura tiek uzņemta Cēsīs, bez Jura Žagara. Tas vienkārši nav iespējams. Jo pati nebūtu Cēsīs, ja šeit nebūtu viņa,» atzīstas Santa Anča. «Mēs satikāmies pirms vairāk nekā divdesmit gadiem intervijā, par kuru toreiz saņēmu izdevniecības augstāko apbalvojumu kategorijā «Gada intervija». Tieši pateicoties Jurim, Cēsīs ir viesnīca «Villa Santa», jo viņš mani atveda uz šo vietu. Nenoliedzami – Juris Žagars ir visvairāk titulētais aktieris manā komandā, un, uzsākot darbu, viņam teicu: tu kā Džūlija Lamberte filmā «Teātris» vari pacelt vai iznīcināt kādu no saviem kolēģiem. Juris Žagars nostrādāja ļoti profesionāli, viņam restorāna zālē pieder kadrs, pie kura manās acīs pirmo reizi bija asaras. Tas bija tieši tas, ko biju no viņa gaidījusi.»
4. sērija
Eduards Johansons – latviešu Antonio Banderas ir dzimis
Santa Anča: «Ar Valmieras teātra aktiera Eduarda Johansona ļoti patieso atzīšanos Santas intervijā, kuras dēļ viņš pašā janvāra sākumā bija gatavs pēc izrādes braukt pie manis trīsdesmit grādu salā divsimt kilometru, aizsākās šis gads. Tāpēc man šķita, ka simboliski viņam jāpiedāvā loma filmā.
Tā ir otrā plāna loma, bet epizodē ar dueli ābeļdārzā viņš ir tik izteiksmīgs, ka tā ir vēl viena manā mīļākā aina.
Tā ir latviešu Antonio Banderasa dzimšana. Eduarda izteiksmīgais acu skatiens un atmiņas par viņa pavedinātāja lomu filmā Ekstāze noteikti liks daudzām skatītājām arvien viņu iekārot. Filmas musturam tas nāk tikai par labu.»
5. sērija
Ilze Vītoliņa: Un ja nu galvenou lomu piedāvā?
Santa Anča: «Kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa Jura Žagara sievas lomā noteikti ir viens no lielākajiem filmas pārsteigumiem. Nevaru pat pateikt, kā viņa man ienāca prātā, kad domājām par nobriedušas sievietes lomu.
Kaut kas apziņā saslēdzās – gan viņas lieliskais vizuālais izskats, gan nojaušamā attieksme pret dzīvi.
Un šis ir mans laimests un pierādījums žurnālistes intuīcijai. Pat Juris Žagars, kurš sākumā bija skeptisks par neprofesionāles iesaisti, man pēc filmēšanas atrakstīja: «Vienu gan varu teikt: Vītoliņa ir pārsteidzoši sakarīga neaktrisei un oriģināli izskatās – tur ir trāpīts!»
Man arī ļoti patika, ka jau pirmajā telefonsarunā Ilze daudz nešaubījās un teica: «Mēģinām, jo zinu, ka dzīvē man neko tādu vairs nepiedāvās!» Tas sasaucas ar manu attieksmi pret dzīvi. Jutu, ka būs labi.»
6. sērija
Kaspars Dumburs –aktieris, kurš piepildīja sapni par kabrioletu
Santa Anča: «Labrīt, Kaspar Dumbur, sveiciens dzimšanas dienā!
Pirms aptuveni astoņiem gadiem šajā pašā dienā bijām ar Kasparu kopā «Santa» fotosesijā Kurzemes jūrmalā un uzdāvinājām viņam tortīti, par kuru Kaspars bija ļoti priecīgs.
Toreiz fotosesija bija par robežu pārkāpšanu, un par to arī ar viņu sarunājāmies jūras malā kraujas galā. Šajos gados Kaspars ir ļoti mainījies, privāti un profesionāli audzis. Kļuvis par vienu no vadošajiem Dailes aktieriem, piebremzējis nevajadzīgu robežu pārkāpšanu.
Kaspars ir vizuāli izteiksmīgs, un mūsu režisors Grauds viņu salīdzina ar Džeku Nikolsonu.
Lai tev, Kaspar, arvien ir dzīves mīlestība un izaugsmes robežas, kuras pārkāpt!»
7. sērija
Elīna Vāne: Katra mana diena ir cīņa ar bailēm, kuras radījušas fiziskās traumas
Santa Anča: «Elīnas Vānes atveidotā loma ir ļoti nozīmīga, jo viņa ir Annele – dzīvē un vīriešos nedaudz vīlusies sieviete, kurai draudzenes uzdāvinājušas dāvanu karti uz viesnīcas retrītu. Domāju, daudzas latviešu sievietes Annelē atpazīs sevi dažādos dzīves posmos. Annele vakariņu sabiedrībā nejūtas savā ādā. Arī šādas emocijas mēs visi pazīstam. Elīnas lieliskais raksturotājas talants to izspēlē vienkārši brīnišķīgi!
Pašai Elīnai liels izaicinājums, kam viņa piekrita, bija četru minūšu deja mūsu Tilta mājā.
Tā bija jāatkārto vairākas reizes. Tik garš un intensīvs dejojums viņas aktrises karjerā bija pirmo reizi. Elīna to izdarīja tik profesionāli, ka pat mūsu ieturētais operators Jurģis Kmins smaidīja un teica, ka viņu apbur cilvēki, kuri darbu dara, sevi nežēlojot. Savukārt es Elīnu apķēru ar asarām acīs. Tas bija ārpus gaidītā un ārpus realitātes.»
FOTO: Kāpēc Juris Žagars puspliks skrien pa biatlona trasi? Intīmi kadri…
Pēdējā filmēšanas diena aizritēja Cēsu biatlona trasē. Tas bija ļoti intīms mirklis – Jura žagara atveidotā varoņa sastapšanās ar savu tēti. Aktieris šajā intīmajā epizodē skrien filmas idejas autores Santas Ančas tēta čībās. Tam ir gan emocionāla, gan dziļi simboliska nozīme.
«Jā, šajā dienā tika filmēts Konrāda sapnis, kad no viesnīcas viņš nonāk mežā. Jau scenārijā tā bija mana mīļākā epizode, jo sapnī Juris Žagars sastopas ar savu tēti. Mana žurnālistes pieredze rāda, ka daudziem interviju varoņiem ir sāpīgas un sarežģītas attiecības ar tēvu. Un arī filmēšanas laikā
tas bija ļoti intīms mirklis,»
stāsta filmas idejas autore Santa Anča. «Žagara tēva lomai biju izvēlējusies Liepājas teātra aktieri Edgaru Ozoliņu, kuru personīgi nepazinu. Man viņu ieteica mans draugs Herberts Laukšteins. Un šī būs viena no priecīgajām iepazīšanās reizēm.
Edgars ir ļoti sirsnīgs un pretimnākošs cilvēks. Man bija svarīgi, lai ir kāds aktieris no dzimtās Liepājas teātra.
Tāpat zīmīgi ir tas, ka Juris Žagars filmā skrien mana tēta čībās. Ceru, ka tāpēc mans tētis, lai arī nesen aizgājis mūžībā, ir kopā ar mani, un ar viņa svētību filma, ko sagaidīsim rudenī, – izdosies!»
Paldies par atsaucību:
