Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Šogad Latvijas tiesas priekšā būs jāstājas 24 gadus vecajam sudānietim, Nīderlandes pilsonim Abduālam Huseinam un 30 gadus vecajai klimata aktīvistei Martinai Dopenai, raksta britu ziņu medijs The Guardian. Abus nīderlandiešus sodīs par palīdzēšanu nelegālajiem imigrantiem šķērsot robežu. Medijs vēsta, ka šis gadījums spilgti izgaismo skarbos Latvijas likumus attiecībā uz nelegālo imigrantu pārvešanu, turklāt uz apsūdzēto sola ir arī Latvijas pilsone, Latvijas Universitātes docente.
No nelaimes gribēja izglābt māsu
Huseins britu medijam klāsta, ka viņš un viņa paziņa Dopena devās glābšanas operācijā uz Latviju pērnā gada pavasarī. Uz Eiropu tolaik nelegālajā ceļojumā bija devusies viņa jaunākā māsa. Meitene vārdā Mabroka bēgusi no Sudānas pēc dalības kādā dokumentālajā filmā, kurā bija redzamas viņas aktivitātes pret tur valdošo režīmu. Drīz pēc tam jaunā meitene saņēmusi nāves draudus.
Citi lasa
Baidīdamies par savu dzīvību, sudāņu meitene aizbēga uz Ēģipti, kur sastapa starpniekus, kas solīja Mabroku drošā ceļā nogādāt Eiropā, kur viņa varētu dzīvot kopā ar brāli. Starpnieki Mabroku izveda cauri Krievijai un Baltkrievijai, kur kopā ar vēl četriem cilvēkiem meitene veiksmīgi šķērsoja Latvijas robežu. Te sākās bēgles nedienas, jo
kontrabandisti imigrantus pametuši likteņa varā pie kādas pamestas lauku mājas.
Te bēgļiem nav bijusi ne apkure, ne ūdens, ne arī pārtika.
«Kad viņai izdevās sazināties ar mums un noteikt savu atrašanās vietu, mēs mēģinājām atrast kādu Latvijā, kas varētu viņai palīdzēt. Diemžēl, tas nebija iespējams. Tāpēc nolēmām paši tur doties un viņu glābt,» medijam klāsta nīderlandiete Dopena.
Bēgles aizved uz Lietuvu
Huseins un Dopena Latvijā satika Mabroku un pārējos bēgļus. Abi Nīderlandes pilsoņi, Mabroka un vēl divas sudānietes aizdevās tālāk uz Lietuvu, kur bēgles apmetās pie kādas paziņas. Tomēr drīz vien nīderlandiešus sāka mākt sirdsapziņas pārmetumi par Latvijā atstātajiem diviem bēgļiem – viņi pamestajā mājā bija palikuši vieni, nobijušies un pilnīgā neziņā, kā tālāk rīkoties. Dopena un Huseins aptvēra, ka ir jādodas atpakaļ – ja nīderlandieši bēgļiem nepalīdzēs, Latvijas likumsargi viņus agri vai vēlu atradīs un aizsūtīs uz Baltkrieviju.
Abi Nīderlandes pilsoņi ieradās pakaļ bēgļiem un drīz pēc viņu savākšanas, četrotni aizturēja Latvijas robežsardze un arestēja aizdomās par cilvēku kontrabandu.
«Es paskaidroju policijai, ka šiem cilvēkiem draud briesmas, ka viņi ir bijuši bez pārtikas piecas dienas, bet viņiem bija pilnīgi vienalga!
Viņi paturēja bēgļus ieslodzījumā policijas iecirknī uz grīdas visu nakti,» atklāj Dopena.
Cietumā sastop bēdubrāli no Kubas
Pati nīderlandiete tika ātri atbrīvota pēc 6200 eiro drošības naudas iemaksāšanas. Savukārt Huseinam nācās palikt ieslodzījumā veselu mēnesi, līdz tika sarūpēti 30 000 eiro drošības naudai. Cietumā viņš satika kubieti, kurš tika arestēts līdzīga iemesla dēļ – viņš bija devies uz Latviju, lai nokļūtu pie savas sievas. Viņai bija izdevies caur Baltkrieviju veiksmīgi nonākt Vācijā un tur gaidīja savu vīru.
Huseins, kurš Nīderlandē ir strādājis kā brīvprātīgais, lai palīdzētu tur bēgļiem integrēties,
izjūt dziļu netaisnību no Latvijas puses.
Viņam šķiet, ka tas ir amorāli saukt pie atbildības kādu, kas vienkārši mēģina palīdzēt cilvēkiem. Abi Nīderlandes pilsoņi plāno atzīt savu vainu un cer uz nosacītu sodu, taču sliktākajā variantā viņiem draud līdz pat astoņu gadu ilgs cietumsods.
Soda arī latviešus. Noziegumā vaino pat universitātes docenti
Uz apsūdzēto sola par līdzīgiem noziegumiem šogad sēdusies Latvijas Universitātes docente, sociālantropoloģe un organizācijas Gribu palīdzēt bēgļiem aktīviste Ieva Raubiško. 2023. gada janvārī Raubiško, saņemot atkārtotu lūgumu pēc palīdzības no vairākiem Sīrijas izcelsmes cilvēkiem, kas ilgstoši atradās pie Latvijas-Baltkrievijas robežas, vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Minētie cilvēki bija vairākkārt šķērsojuši Latvijas-Baltkrievijas robežu ar mērķi lūgt patvērumu un tikuši novirzīti atpakaļ uz Baltkrievijas teritoriju.
Pēc tam, kad Eiropas Cilvēktiesību tiesa bija lēmusi par pagaidu pasākumu ieviešanu attiecībā uz minētajiem patvēruma meklētājiem, tas ir, viņu neizraidīšanu no Latvijas teritorijas un nodrošināšanu ar humāno palīdzību un pagaidu mājokli, Raubiško kopā ar Gribu palīdzēt bēgļiem biedru Egilu Grasmani devās uz Latvijas-Baltkrievijas robežu, lai pārliecinātos, ka tiesas lēmums tiks izpildīts un Sīrijas pilsoņi būs drošībā. Par šīm darbībām tika ierosināts kriminālprocess, un Raubiško vēlāk tika apsūdzēta par nelikumīgas robežas šķērsošanas organizēšanu personu grupai.
Latvijas robežsardzi nodēvē par «pārāk skarbu»
Jau ziņots, ka Baltkrievijas ierosinātā migrantu krīze aizsākusies 2021. gadā. Pēc tam, kad Eiropas Savienība piesprieda sankcijas Baltkrievijai, Aleksandra Lukašenko režīms mērķtiecīgi iepludina nelegālos imigrantus Eiropā. Kopš tā brīža, ik gadu uz Latvijas, Lietuvas un Polijas robežām no to šķērsošanas tiek atturēti tūkstošiem imigrantu, bet imigrantu vedēji – bargi sodīti.
«Pat ja tā sākotnēji bija taisnība, šiem bēgļiem ir nepieciešama palīdzība un viņi ir pelnījuši, lai viņu patvēruma pieprasījumi tiktu izskatīti. Tā vietā
robežsardze Latvijā un Polijā vardarbīgi šos cilvēkus «atgrūž» atpakaļ, neļaujot viņiem pieprasīt patvērumu,»
sūkstas abi aktīvisti. «Bieži vien viņi uz vairākām dienām vai pat nedēļām ir iestrēguši pelēkajā zonā, jo arī baltkrievi neļauj viņiem atgriezties Baltkrievijā. Pēdējo trīs gadu laikā uz robežām arī vairāki cilvēki ir gājuši bojā,» teic nīderlandieši.
