Māksliniece Irēna Toresa-Fernandesa žurnālam «Privātā Dzīve» atzīst, ka Eižena Finka kapavietu uzgājusi pavisam nejauši. «Netālu no Pokrova kapiem ir maza, balta baznīciņa. Tur dziedu Rīgas Kristus evaņģēliski luteriskajā draudzē, esmu rīkojusi arī savas izstādes. Tāpēc bieži devos pastaigāties pa šiem kapiem. Tajos valda tāda mākslinieciska aura. Sev par lielu pārsteigumu tikai pirms diviem gadiem uzzināju – Pokrova kapos apglabāts ģeniālais pareģis Eižens Finks. Nevis kaut kur Smiltenē, kā man agrāk stāstīja, bet tepat Rīgā! Nolēmu uzmeklēt Finka kapavietu,» atminas Irēna.
«Jāteic, tas nebija nemaz tik viegli. Pirmajā dienā man neizdevās. Nākamajā dienā kapos satiku tantiņas, kuras pastāstīja, kur kaps atrodas. Kad tur nonācu, mani šokēja, kādā stāvoklī tas bija. Vienkāršs uzbērums un vecs koka krusts… It kā cilvēks pirms dažām dienām būtu apglabāts, un puķes jau novāktas.
Pie krusta bija polietilēnā ievīstīta lapiņa, kas vēstīja: «Te guļ Finks.»
Laikam, lai nesajūk, kam šī kapavieta pieder. Man bija liels kauns, to redzot,» neslēpj māksliniece. «Televīzijā rāda, kā tiek atjaunota Finka māja, par pareģi uzņem filmas un seriālus, bet par viņa kapu nevienam nav daļas. Tas grimst aizmirstībā, it kā tur gulētu nevis ģeniāls, daudzu apbrīnots cilvēks, bet gan kāds bezpajumtnieks,» sašutusi bija Irēna un nolēma ņemt šo lietu savās rokās.
Viņa uzrunājusi draugus «feisbukā», rosinot samesties pa eiro. Atsaucās tikai daži, un vēl, cik nu kurš varēja atļauties, ziedojuši viņas kolēģi. «Devos pie akmeņkaļiem turpat Pokrova kapos. Teicu: «Man ir tikai 62 eiro. Vairāk nav, jo ir pandēmija, māksliniekiem nav pasūtījumu, līdz ar to – arī ienākumu.» Jautāju, cik maksā lētākais kapakmens, lai sameklētu vēl trūkstošo summu vai aizņemtos. Mana laime, ka patrāpījās forši akmeņkaļi. Viņi krievu valodā teica: «Kundze, necepieties! Mēs jau sen Finkam būtu uztaisījuši pieminekli, bet neesam taču mākslinieki. Pēc tam žurnālisti par mums rakstīs – slikts piemineklis. Ja uzņematies atbildību, ka tās ir jūsu skices un ideja, mēs par velti uztaisīsim. Bet par 62 eiro pērciet mums kafiju, tēju un cukuru. Ne visu uzreiz, bet tad, kad nāksiet uz kapiem, līdz naudiņa beigsies,»,» atminas Irēna.
Turpat uz brūna ietinamā papīra, kuru māksliniecei iedevuši akmeņkaļi, tapusi pieminekļa skice.
«Mani nesatrauc citu viedoklis. Es daru to, ko uzskatu par vajadzīgu. Latvijā dzīvodama, gribu te vēl kaut ko paspēt sakopt. Ar melnu pildspalvu uzzīmēju stilizētu smilšu pulksteni, un pēc divām nedēļām kapakmens jau bija gatavs,» stāsta Irēna.
6. septembrī tas beidzot tika uzstādīts. «Ja kādam ir pretenzijas pret šādu kapu plāksni un uzskata, ka Finkam vajadzīgs kas lielāks un nopietnāks, tad man nebūs iebildumu, ja taps greznāks piemineklis. Uzreiz gan brīdinu – tāds maksā, sākot no 1500 eiro. Par kafiju, tēju un cukuru akmeņkaļi otrreiz nestrādās,» pasmaida Irēna.
Plašāk lasiet jaunākajā žurnāla «Privātā Dzīve» numurā!