Kad vajadzīga operācija?
Ir situācijas, kad plakstiņu operācija ir ne tikai nepieciešama, bet pat neatliekama – ja plakstiņa āda ir tik ļoti noslīdējusi, ka pārkaras pāri acij – nākas grumbot pieri un raukt uzacis, lai vispār spētu redzēt. Taču nevajadzētu gaidīt līdz brīdim, kad situācija kļuvusi tik dramatiska, – par operāciju var sākt domāt jau tad, kad plakstiņa noslīdējuma dēļ acīm rodas smaguma sajūta un vakarā tās ir tik nogurušas, ka gribas turēt aizvērtas. Bieži nogurumam pievienojas arī acu asarošana, graušanas sajūta. «Kad sievietes man konsultācijā vaicā: «Dakter, vai man nepieciešama plakstiņu operācija?» – atbildu, ka šī ir viena no retajām reizēm, kad diagnozi nosaka pats pacients. Proti, ja neapmierina plakstiņu izskats, ja kļūst grūti vai neiespējami uzkrāsot acis, operācija, visticamāk, ir vajadzīga,» uzsver Ina Freimane. Un piebilst, ka par plakstiņu operāciju sievietes parasti sāk domāt pēc 35 gadu vecuma. Vairums sākumā tikai pakonsultējas, bet operāciju veic pēc pāris gadiem, kad liekā āda jau kļūst patiešām traucējoša.
Jāpiebilst – plakstiņu operācijas laikā ar vienu šāvienu iespējams nošaut divus zaķus. Ne tikai izlabot plakstiņus, bet arī novērst tā dēvēto tauku bruku, ja tāda radusies. Ap aci ir tādi kā tauku spilventiņi jeb tauku polsterējums. Pateicoties tiem, acs nav iekritusi uz iekšu, bet skaisti izceļas. Bet šos tauku polsterīšus ietver kas līdzīgs kapsulai – tā polsterīšus notur vajadzīgajā vietā. Diemžēl ar gadiem atslābst ne tikai plakstiņu āda, bet arī tauku kapsula. Līdz ar to tauku polsterīši it kā ieslīd ādā, radot acij papildus smagumu un slodzi. Plakstiņu operācijas laikā iespējams izņemt arī noslīdējušo polsterējumu. Tiesa, likvidēt visu acs polsterējumu nedrīkst, tad acs izskatīsies iekritusi, tāpēc visbiežāk izņem tikai to polsterīti, kas ir acs kaktiņā.