Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Politologs sliecās piekrist bijušajam Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku komandierim, atvaļinātam pulkvedim Igoram Rajevam, kurš paudis tādu pašu nostāju. Skudra atzīmēja, ka mēģinājumi ielenkt vai ieņemt Kijevu ar specvienībām un bruņumašīnām ir izgāzies.
Pēc profesora paustā, lai aplenktu pilsētu, Krievijas puse var izmantot dezinformāciju, iebiedēšanu un citus paņēmienus, lai liktu iedzīvotājiem pamest pilsētu un tajā paliktu vien karavīri. Mērķis būtu ieņemt valdības un prezidenta kvartālu Kijevā un iznīcināt to vai arī sagūstīt, kas no Krievijas interešu viedokļa būtu vēlamāks variants, norādīja Skudra.
«Otrs attīstības virziens ir saistīts ar Ukrainas dienvidaustrumu reģionu. Ukraiņiem ir relatīvi spēcīgs karaspēka grupējums, kas cīnās ar no Luhanskas un Doņeckas teritorijas nākošajiem separātiskiem un Krievijas karaspēku. Savukārt no Krimas izgājušais karaspēks cenšas nonākt grupējuma aizmugurē, lai to ielenktu un iznīcinātu,» sacīja Skudra.
Pēc viņa paustā, lai īstenotu šīs divas operācijas, iespējams, būs nepieciešamas vairākas nedēļas. Turklāt izaicinājumu Ukrainai rada arī loģistika, lai saņemtu to palīdzību, ko tai individuālā kārtā sniedz Eiropas Savienības un NATO dalībvalstis.
Skudra piekrīt viedoklim, ka, redzot neveiksmes, kādas līdz šim Krievija ir cietusi, tā varētu ķerties klāt pie smagās artilērijas un ballistiskajām raķetēm, kas novājinātu Ukrainas bruņoto spēku pretošanās spēju vai pat iznīcinātu to.
LETA jau rakstīja, ka Krievijas armija uzbrukumu Ukrainai sāka pagājušās ceturtdienas rītā.
