Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Skarbs novēlējums nevakcinētajiem
Laikā, kad saslimstības ar Covid-19 līkne dramatiski kāpa augšup, par apspriestāko tematu sociālajos tīklos kļuva vīrusa apkarošana. Vidzemes augstskolas docētāja Latvijas Platforma attīstības sadarbībai direktore Inese Vaivare nesen tviterī pauda: «Ik pa laikam man kāds uzvaicā, vai nezinu, vai būs lokdauns. Beidzot izdomāju atbildi:
Nu, cerams, ka tie nevakcinētie slimnīcās ātrāk nomirs, tad jau sistēma neuzkārsies.
Lai gan pēcāk diskusijās viņa uzsvēra, ka tas bijis no konteksta izrauts cinisks joks, Vaivares ieraksts šokēja daudzus. Kāds pat ņēmās apšaubīt, vai viņa bija pelnījusi saņemt Triju Zvaigžņu ordeni. Ciniskais joks aizskāra arī bijušo labklājības ministri Saeimas deputāti Ramonu Petraviču, kas aktīvi iestājas pret obligāto vakcinēšanos. Eksministre par Vaivares izteikumu vērsusies policijā ar iesniegumu un aicinājusi sākt kriminālprocesu.
«Vaivares netiešais aicinājums uz cilvēku grupas nonāvēšanu, balstoties uz tās brīvu izvēli, uzskatāms par radikāli diskriminējošu un naidu kurinošu. Šī tipa diskriminācijai pielīdzināma emocionālā un fiziskā vardarbība pret grupām ar atšķirīgiem reliģiskajiem, politiskajiem vai etniskās piederības uzskatiem. Tā kā vairāk par 50 procentiem Latvijas iedzīvotāju nav vakcinējušies, Vaivares noziegums skar lielāko daļu Latvijas sabiedrības,» uzskata Petraviča.
Mičerevska palīdze aizvaino minoritātes
Vaivares cinisko joku turpināja Saeimas deputāta Māra Mičerevska palīdze, jauniešu organizācijas Protests valdes priekšsēdētāja Selma Lavrence. Diskusijā tviterī par to, ka vakcinācijas avīzes netika izplatītas krievu valodā, Lavrence ironizēja:
Jo vairāk cilvēku, kas runā krieviski, nomirs, jo labāk ies latviešu valodai.
Šis ieraksts nepaslīdēja garām Saeimas deputātei Karina Sprūdei. Viņa aicināja tiesībsargu, Valsts drošības dienestu un Valsts policiju izvērtēt, vai Lavrences izteikumos ir aicinājums uz genocīdu, nacionāla, etniska un rasu naida izraisīšanu, diskriminācijas aizlieguma pārkāpšanu, sociālā naida un nesaticības izraisīšanu. Sprūde uzskata, ka šādam cilvēkam nav vietas politikā, un par Selmas izteikumu informēta arī Saeimas ētikas komisija.
«Ir grūti aptvert tādu ļaunumu cilvēkā, kas vēl citam nāvi. Šāda publiska vēršanās pret lielu Latvijas valsts sabiedrības daļu no jaunas politiķes puses ir absolūti nepiedodama, un sagaidāms, ka viņas politiskā karjera beigsies tā arī vēl nesākusies,» pauž Sprūde. «Jaunajai politiķei būtu jāsaprot robeža starp vārda brīvības izpausmes formām savā sociālo tīklu kontā un reālu naida runu pret minoritātēm, kas ir krimināli sodāma rīcība.»
Eksperta komentārs
Vai par to var sodīt
Zvērināts advokāts Ilmārs Punka uzsver – lai izvērtētu, vai abos gadījumos ir saskatāmas Krimināllikuma 150. pantā noteiktās noziedzīga nodarījuma pazīmes, nevar pārbaudīt tikai atsevišķas frāzes.
«Ir jāpārbauda viss autora izteikums kopumā, kā arī izteikumu konteksts – vai izteikumu mērķis ir izraisīt naidu vai neiecietību personas dzimuma, tautības, uzskatu vai jebkuru citu pazīmju dēļ. Turklāt Krimināllikuma 150. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvam ir nepieciešams tiešs nodoms. No šāda viedokļa raugoties, man šķiet, ka abos gadījumos nav saskatāms autoru mērķis izraisīt naidu vai neiecietību, jo apstrīdētais teksts ir tikai daļa no plašāka vēstījuma diskusijās sociālajos tīklos. Teksts tiek izmantots kā sarkastisks izteiksmes līdzeklis polemikā. Diskutējami, vai tas ir vai nav gaumīgi, taču diez vai krimināli sodāmi.»
