Rīga -3°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Iesākot stāstu ar plaši pazīstamo un folklorizēto teicienu “Man nav ko vilkt!”, Olga vēlas iegādāties jaunu kleitu, ar ko paspīdēt TV ekrānos.
Un vēlas arī, lai dzīvesbiedrs viņai šai veikalu gājienā pievienotos un atbalstītu. Kaspars arī piekrīt, un abi dodas uz tirdzniecības centru, bet te gadās aizķeršanās – Kaspars sastop darījumu partneri, abi pārāk aizraujas sarunā, un Olgai netiek veltīta gaidītā nedalītā uzmanība.
Olgai sirds sāp ne tik daudz par kleitu, to nopirkt nebūtu problēmu, bet gan par attieksmi un nevērību no vīra puses: “Esmu laikam viņu pārāk izlaidusi, pārāk vienmēr izdabājusi. Viņš vienmēr bijis manas uzmanības centrā, un nu tas “kronis” viņam uz galvas izaudzis pārāk liels.
Kaspars nemāk uzvesties. Es arī gribu, lai man “paskraida pakaļ”, parūpējas, lai man ir ko vilkt, pats piedāvā uz veikalu aizvest vai izklaidēt .. nu kaut kā tā”.
Kaspars ir noskaņots miermīlīgi un lielu problēmu situācijā nesaskata: “Nu tām sievietēm vienkārši vajag reizēm padusmoties, viņām laikam tāds gēns ir, vajag un viss. Un tad tu vari trīs reizes piedāvāt kaut ko izdarīt, tev atteiks, bet pēc stundas pārmetīs, ka neesi to izdarījis.”
Kā atzīst Olga realitātes šovā “Slavenības. Bez filtra”, ģimenē viņi visumā dzīvo saskanīgi, bet gadās, kad abi par kaut ko iecērtas, neviens negrib pirmais padoties, un tad tas var vilkties ilgi.
