Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Maksimāli koncentrēties uz ceļu
Braucot ar automašīnu ir ļoti svarīgi, ka ievācam visu informāciju uz ceļa – tie ir tūkstošiem objektu un lēmumu, kuriem zemapziņā izejam cauri. Dažādi ārējie faktori šo uzmanību novērš, samazinot iespēju objektīvi reaģēt uz notiekošo.
Aptaujā apmēram autovadītāji 31% norādīja, ka var aizbraukt līdz veikalam arī tad, ja ir nedaudz lietots alkohols, turklāt 14% norāda, ka viss atkarīgs no pieredzes un citiem faktoriem. Realitātē neatkarīgi no autovadītāja pieredzes kaut neliels alkohola reibums atņem daļu spējas koncentrēties uz notiekošo un reaģēt pietiekoši ātri, palielinot avārijas riskus. Tai pat laikā uz jautājumu, vai autovadītājs vestu kādu ģimenes locekli uz mājām, ja būtu alkohola reibumā, vairākums absolūti to neatbalsta.
Tas iezīmē diezgan skaidru tendenci – domāt par savu ģimeni, taču neuztraukties par pārējo sabiedrību.
Uz ielas vajadzētu redzēt nevis kāda mašīna brauc, bet apzināties, ka katrā no šīm automašīnām ir autovadītājs, kuram arī ir ģimene, draugi, dzīve un ar tādu atbildības līmeni arī sēsties ikdienā pie stūres.
Bez alkohola ietekmes jāmin arī uzmanības dalīšana lietojot telefonu, ēdot vai dzerot, paralēli vadot automašīnu. Svarīgi katrā šajā gadījumā izvērtēt riskus un prioritātes un nepieciešamības gadījumā apstāties ceļa malā, lai, piemēram, paēstu.
Nepārliecināto autovadītāju radītās sekas
Daudz tiek runāts par agresīvo braukšanu, taču ne mazāk riskanta ir nepārliecināto jeb pārlieku bailīgo autovadītāju piedalīšanās satiksmē. Autovadītāji, kuri atļauto 90 km/h vietā brauc uz 70 km/h rada agresīvu braukšanu, jo rada lieku nervozitāti, nevajadzīgas apdzīšanas un citas no tā izrietošās sekas. Ja autovadītājs nejūtas pārliecināts par savām prasmēm, ir daudz iespēju tās atjaunot pie uzticama instruktora. Autovadītājiem ir jāspēj iekļauties dzīvajā satiksmē.
Nebaidīties no ekstremālas bremzēšanas
Ekstremālas bremzēšanas prasmes var izrādīties dzīvības un nāves jautājums – tas ir galvenais rīks, ar kuru izglābties no daudz dažādām situācijām. Pat, ja neizdodas izvairīties no sadursmes, bremzēšana garantē sadursmi ar mazāku ātrumu, kas bieži vien var glābt dzīvību kādam no iesaistītajiem.
DBS direktors Jānis Vanks norāda, ka kursos šī ir bieži sastopama kļūda – apmācībās viens no uzdevumiem ir maksimāli īsākā periodā nobremzēt no konusa, taču cilvēki baidās no bremžu pretbloķēšanas sistēmas (ABS) ieslēgšanās un burtiski glauda, nevis kārtīgi nospiež bremzes pedāli.
Stūres griešana līdz galam
Bieži vien, veicot pagriezienu uz sliedes virsmas, automašīna negriežas.
Ko dara autovadītājs? Turpina griezt stūri līdz galam, gaidot brīnumu.
Taču no tā nav jēgas – svarīgi saprast, ka ja automašīna neklausa pie nelielas stūres pagriešanas, tas nozīmē, ka braukšanas ātrums ir pārāk liels – līkums neatbilst šim ātrumam. Tātad ir jāsamazina ātrums, nevis jāturpina griezt stūre. No drošības viedokļa jo mazāk stūre ir pagriezta, jo vieglāk būs mašīnu nokontrolēt un veikt manevru.
Neaizmirst par horizontālajiem apzīmējumiem
Horizontālie apzīmējumi (līnijas, bultas, simboli un citas norādes uz ceļa) pēc ceļu satiksmes noteikumiem ir ar tādu pašu likumisko spēku kā jebkura ceļa zīme. Taču bieži vien šie apzīmējumi netiek ņemti vērā. Autoskolu tirgus, diemžēl, joprojām strādā pēc «sagatavot nolikt tiesības», nevis «iemācīt vadīt automašīnu» sistēmas.
Tāpat autovadītāji bieži vien noliek tiesības un atslābst, taču ceļu satiksmes noteikumi regulāri mainās, tāpat zīmes bieži tiek mainītas – nav noslēpums, ka visbiežāk autovadītāji pieļauj kļūdas tieši zināmākajos ceļu posmos, kuros brauc ikdienā.
Tā notiek tādēļ, ka vienā brīdī autovadītājam ieslēdzas autopilots un rodas nepamatota drošības sajūta novērst uzmanību no ceļa un uz tā redzamajiem apzīmējumiem. Diemžēl šobrīd kopumā ļoti klibo autovadītāju attieksme pret ceļu satiksmes noteikumiem, lai gan patiesībā jau to mērķis nav kādam ieriebt, bet gluži pretēji – pasargāt autovadītājus un citus satiksmē iesaistītos dalībniekus, tai skaitā gājējus.
Nebaidīties ziņot policijai par neadekvātu rīcību uz ceļa
Vēl viens svarīgs faktors domājot par drošību uz ceļa ir spēja izvērtēt arī citu autovadītāju rīcību uz ceļa. Bieži vien cilvēki neziņo par citiem, jo redz to kā sūdzēšanos, taču šādi autovadītāji apdraud katru ceļu satiksmes dalībnieku un pārkāpumu ziņošana nozīmē drošāku vidi uz ceļa. Veiktajā aptaujā 44% respondentu norādījuši, ka ziņotu, ja redzētu neadekvātu automašīnu uz ceļa vai, piemēram, autovadītāju alkohola reibumā sēžamies pie stūres.
Diemžēl ceļu satiksmes negadījumi joprojām notiek ļoti bieži un ar smagām sekām – iesaiste no autovadītājiem palīdzētu samazināt avāriju statistiku.
