Rīga -3°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Modernajos spēkratos ir tik daudz viedo tehnoloģiju, ka par dažu labu mēs nezinām pat pēc vairāku gadu ekspluatācijas. Piemēram, cik jaunās paaudzes «Peugeot 308» īpašnieku ir izpētījuši auto rokasgrāmatu un zina, ka tam ir gaisa kvalitātes kontrole? Mašīna nepārtraukti pārbauda salonā ieplūstošo gaisu un, konstatējot piesārņojumu, pati aktivizē attīrīšanu.
Taču, ja gudro sistēmu ir tik daudz, kā lai tiek skaidrībā, kuras ir pašas svarīgākās, respektīvi – kuras visvairāk ietekmē komfortu un drošību.
Adaptīvā kruīzkontrole
Vairākums cilvēku, kas veic lielus attālumus ārpus pilsētas, uz jautājumu, kura modernā tehnoloģija visvairāk atvieglo viņu ikdienu, visdrīzāk atbildēs: adaptīvā kruīzkontrole ar joslas saglabāšanu.
Žurnāla KLUBS auto apskatnieks Toms Timoško, kurš regulāri mēro ceļu no Cēsīm uz Rīgu, arī atzīst, ka šī sistēma būtiski atvieglo viņa ikdienu.
«Ja garš gabals jāveic vienmērīgā ātrumā pa relatīvi taisnu ceļu, vadīšana it kā neprasa lielu piepūli, taču paradokss ir tāds, ka tieši tad iemieg refleksi un autovadītājs kļūst neuzmanīgs. Tāpēc adaptīvā kruīzkontrole, kas pati ietur drošu attālumu līdz priekšā braucošajam transportam un nepieciešamības gadījumā pati sabremzē, manuprāt, ir viens no nozīmīgākajiem aktīvās drošības jaunievedumiem,» saka Toms.
Braukšanas joslas saglabāšana
Cits «Gada auto» žūrijas tiesnesis Guntars Pulss no žurnāla «Profi Latvija» kā ļoti vērtīgu min braukšanas joslas saglabāšanas asistentu. Tiesa, viņš norāda arī, ka ne visos modeļos tā strādā vienlīdz labi un ka tikai retā ekonomiskās klases mašīnā tā ir kalibrēta nevainojami.
«Šīs sistēmas darbību var ietekmēt dažādi faktori – modeļa ražošanas cikla posms un elektronisko sistēmu paaudze, ražotāja iespējas un vēlme ieguldīt laiku un naudu sistēmas regulēšanā u.c. Taču, ja skatās ierindas braucēja acīm, sistēma strādā labi, ja tās reakcijas uz ceļa un satiksmes situācijām ir konsekventas un vienmērīgas. Ja sistēma parauj stūri un autovadītājs sabīstas – tas nav pareizi,» stāsta Guntars.
Modernos auto joslas saglabāšanas asistents apvieno vairākas funkcijas un ir cieši saistīts ar citām sistēmām. Piemēram, «Peugeot» atpazīst joslu ne tikai pēc ceļa marķējuma, bet arī pēc priekšā braucošā auto. Tāpat, ja vadītājs vēlas pārkārtoties, bet blakus joslā ir cits transportlīdzeklis, mašīna koriģē trajektoriju, lai nepieļautu sadursmi.
Adaptīvās tālās gaismas
Baltijā ar īsām dienām ir jāsamierinās daudzus mēnešus, tāpēc nozīmīga tehnoloģija vieglākai braukšanai ir adaptīvās tālās gaismas. Šī salīdzinoši nesenā tehnoloģija gaismas kūlī, kas vērsts uz pretī vai priekšā braucošo auto, izveido tumšu tuneli. Pateicoties tam, apkārtne tiek izgaismota, bet citi satiksmes dalībnieki netiek apžilbināti. Kad ceļā vairs nav citu braucēju, tālās gaismas kūlis atgūst parasto formu.
Sākotnēji adaptīvās tālās gaismas bija prestižo marku privilēģija un pirmās parādījās «Lexus», «Mercedes-Benz» un «Audi» premium klasē, taču tagad tās ir pieejamas daudz plašāk. Piemēram, tās ir visam jauno «Peugeot» modeļu klāstam – gan «308», gan nesen debitējušajam «408», gan atjauninātajam «508». Interesanti, ka lielākos Peugeot auto var aprīkot arī ar nakts redzamības sistēmu, kas ļauj pamanīt dzīvniekus.
Guntars Pulss norāda, ka adaptīvās tālās gaismas būtiski samazina risku, kas rodas mūsu redzes īpatnību dēļ.
«Visi mēs zinām, ka, pārslēdzoties no tālajām gaismām uz tuvajām, ir viens mirklis, kad redzam pavisam slikti. Diemžēl ar šiem metriem dažreiz pietiek, lai notiktu kaut kas slikts. Adaptīvās tālās gaismas šo risku būtiski samazina,» saka Guntars.
Savukārt Toms Timoško atgādina par tehniskā progresa platajiem soļiem.
«Ja jūs tagad izbrauktu ar tā saucamo jangtaimeri, jums šķistu, vai svece vai šķiltavas ceļu izgaismotu labāk. Diožu baltā gaisma un lukturu spēja mainīt gaismas staru tomēr ir būtiski mainījusi braukšanu tumšā laikā, tas ir milzu progress,» spriež žurnāla KLUBS auto apskatnieks.
Aklo zonu pārraudzība
Satiksme kā pilsētā, tā uz lielajām šosejām ir intensīva un liek braucējiem saspringt. Īpaši jau tiem, kas pa noslogotiem ceļiem stūrē retāk. Daudzi atzīst, ka viens no grūtākajiem uzdevumiem ir sekmīgi manevrēt pa daudzjoslu ielām un ceļiem. Biežs negadījumu cēlonis šādos apstākļos ir atpakaļskata spogulī laikus nepamanīta cita mašīna.
Ražotāji pret šo problēmu cīnās, uzstādot aklo zonu kontroli, kas ar gaismas indikatoriem sānskata spoguļos brīdina par bīstamību.
«Aklās zonas brīdinājums ir tik izplatīts, ka kļuvis pavisam ikdienišķs un pašsaprotams, taču tas noder pat pašiem pieredzējušākajiem autovadītājiem. Cilvēki mēdz nogurt, zaudē modrību, savu reizi aizskatās centrālajā ekrānā vai, vēl ļaunāk, telefonā…» stāsta Guntars.
Rūpnieki turpina pilnveidot šo sistēmu, uzstādot jaudīgākas kameras un sensorus, kā arī palielinot to skaitu. Piemēram, «Peugeot 408», ko laida klajā 2022. gada izskaņā, apkārtējo vidi uzrauga ar sešām videokamerām un deviņiem radariem. Un rezultāts ir pavisam cits: parasti aklās zonas sistēma citus braucējus piefiksē 25 metru attālumā, bet «Peugeot 408» šis attālums ir palielināts līdz 75 metriem.
Vēl viens piemērs – «Lexus RX» šī sistēma neļauj atvērt durvis, ja no aizmugures tuvojas auto vai velosipēdists.
Pretsadursmes sistēma
Brīdinājumi par tuviem šķēršļiem ir vēl viena asistentu grupa, kas palīdz izvairīties no negadījumiem vai vismaz mazināt to sekas.
«To, cik noderīga ir šāda sistēma, es domāju, katrs var lieliski iztēloties. Ņemsim kaut vai izbraukšanu no stāvvietas atpakaļgaitā. Šādā brīdī parasti brauktuvi pa labu un pa kreisi aiz mašīnas nevar īsti redzēt, un brīdinājums par kustību ir īsts glābējs,» saka Guntars Pulss.
Tāpat intensīvā satiksmē nepietiek ar to, ka vadītājs skatās tikai uz priekšu – ir jāvēro arī tas, kas notiek aizmugurē un sānos, un redzes laukā jāpatur ne vien automobiļi, bet arī motociklisti, velobraucēji un gājēji.
Savukārt Toms Timoško slavē avārijas bremzēšanu.
«Mūsdienās daudzi ir aizmirsuši vai nekad nav zinājuši, ko nozīmē braukt bez asistentiem, un man dažkārt rodas aizdomas, ka braukšana kopumā ir kļuvusi paviršāka – cilvēki vienkārši nejūt, nenovērtē risku. Domāju, avārijas bremzēšana ir izglābusi ne vienu vien telefona glāstītāju un ne tikai tos,» saka Toms.
ESP un EBD
Turpinot drošības tēmu, Guntars izceļ elektronisko bremžu spēka sadales sistēmu (EBD) un elektronisko braukšanas stabilitātes sistēmu (ESP). Abas tās automašīnās tiek iestrādātas jau sen un tagad tiek uztvertas kā pašsaprotamas, taču arī šīs palīgsistēmas ar katru paaudzi kļūst aizvien gudrākas un spējīgākas.
«ESP un EBD ir kļuvušas tik efektīvas, ka nereti to darbību vispār nemana. Slikti ir tas, ka to spējas var maskēt briesmas, ja pie stūres ir nepieredzējis cilvēks. Taču nav šaubu, ka bez tām avāriju statistika būtu daudz, daudz sliktāka,» rezumē Guntars.
Populārākie raksti
