Rīga +9°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Jau ziņots, ka par Siguldas Bobsleja un kamaniņu trases valdes priekšsēdētāja amata pienākumu izpildītāju 11.decembrī kļūs Daniēls Nātriņš, kurš ir pagaidu valdes loceklis arī Rīgas Daugavas stadionā un Lielupes Tenisa centrā.
Savukārt janvārī IZM plāno sākt konsultācijas ar sporta nozares pārstāvjiem par sporta nozares kapitālsabiedrību pārvaldību un iespējamu šo kapitālsabiedrību apvienošanu.
Ministrijas pakļautībā ir četras nacionālās sporta bāzes – SIA Sporta centrs Mežaparks, SIA Tenisa centrs Lielupe, SIA Bobsleja un kamaniņu trase Sigulda un VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions.
Iepriekš Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) ģenerālsekretārs Dmitrijs Miļkevičs aģentūrai LETA sacīja, kā arī Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas (LBSF) prezidents Jānis Kols un Latvijas Kamaniņu sporta federācijas (LKSF) vadītājs Atis Strenga norādīja, ka tik lielos sporta objektos vadītāja klātbūtne dienu no dienas ir ļoti būtiska.
Arī Savickis pauda, ka šis ir viens no priekšnosacījumiem, lai arī Tenisa centrs Lielupe strādātu bez aizķeršanās.
«Šī tēma nav jauna. Par to runā jau vairākus gadus – kā optimizēt darbu un pārraudzīt šīs valstij nepieciešamās sporta būves,» atklāj Savickis.
«Svarīgi, lai būtu persona, no kuras prasīt atbildību. Tas attiecas ne tikai uz tenisa centru Lielupē, bet arī uz pārējām sporta būvēm. Ja atbildība izplūdīs, nekā laba nebūs. Līdz šim tenisa centru vadījis direktors, un es vēlētos, lai tā arī paliek turpmāk.»
«Tenisa centra vadītājs nevar ierasties darbā uz divām trim stundām un pēc tam ar citām raizēm laisties tālāk. Lielupes centrā ir milzīga saimniecība, kurai nepieciešama regulārā pārraudzība, citādi mēs «iebrauksim auzās». Arī pārējos objektos vadītājs nepieciešams uz vietas, bet vadības struktūra jau ir cits jautājums."
Savickis norādīja, ka ir atvērts reformām, jo kaut kas jāmēģina esot. Viņš gan uzsvēra, ka vienai personai pārvaldīt tik daudz sporta objektu vienlaikus nebūtu iespējams, jo katrā no tiem jānes finansiālā un arī politiskā atbildība.
Šajā gadījumā daudz lietderīgāk būtu izveidot veselu ministriju – Sporta ministriju ar savu vadītāju, jo šā brīža IZM vadītajai Ilgai Šuplinskai līdz sportam «rokas reizēm vienkārši ir par īsu».
Lai arī šis viedoklis ir ļoti nepopulārs, Savickis norādīja, ka ar sportu piesātinātajā Latvijā, tas, visticamāk, būtu pareizākais solis.
«Jebkura reforma jāpārbauda dzīvē, jo nav tā, ka mēs sākam īstenot ko jaunu un vēlāk nevaram atgriezties pie vecā. Patiesībā uzskatu, ka Latvijā jābūt sporta ministram. Saprotu, ka šodien tas nav populārs sauklis, bet, ja vēlamies optimizēt pārraudzību, tad būtu jādomā šajā virzienā,» uzsver Savickis.
«Saprotu, ka tā uzreiz ir vēl viena ministrija, taču tas lielus finanšu līdzekļus neprasītu.»
«Cilvēki, kuri būtu cienīgi ieņemt ministra amatu mums netrūkst, jo paši redziet, cik sporta personību ir Latvijā. Izglītības ministram ir daudz pretrunīgu funkciju, tāpēc noteikti būtu jāveido Sporta ministrija, kura arī attiecīgi varētu izstrādāt sporta pakļautības principus nacionālajām bāzēm.»
Šāds solis ļautu izvairīties no atsevišķās organizācijās izveidotajām valdēm, to izvirzītajiem izpilddirektoriem un citiem amatiem, kas nereti svarīgu lēmumu pieņemšanu tikai apgrūtina, nevis atvieglo.
