Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
1
-
1
-
0
-
Digitalizācija pārņem jauno paaudzi – tas mūsdienu pasaulē vairs nav nekas pārsteidzošs. Viedtālruņi, datori un planšetes mūsdienu straujajā laikmetā ir lielisks palīgs, lai ātri un efektīvi virzītos uz priekšu plašajā informācijas telpā, īsā laika rastu atbildes uz jautājumiem un palīdzētu atsvaidzināt skolā iegūtās zināšanas. Tomēr eksperti atzīst, ka digitālās ierīces ir atnesušas arī negaidītu pavērsienu sabiedrības intelektuālajā izaugsmē: tās notrulina un atņem spēju domāt padziļinātākā izteiksmē. Poligrāfijas grupas Mūkusala rīkotajā seminārā Vērība drukā tika aktualizēta šī problēma un eksperti diskutēja par to, kā risināt strauji augošo sabiedrības notrulināšanās problēmu.
Bērni telefonā sēž divas diennaktis nedēļā
Prestižās bērnu grāmatu izdevniecības ScandBook valdes priekšsēdētājs Hovards Grjotheims uzsvēra, ka pirms 30 gadiem pasaulē tika lepni klāstīts, ka «nākotne būs digitāla». «90. gados mums teica, ka datorprogrammām būs satriecoša ietekme uz cilvēku produktivitāti, taču šodienas realitāte ir pavisam citādāka,» atzina Hovards. Viņš pastāstīja par paša vadīto eksperimentu, kuru veica, viesojoties kādas Norvēģijas skolas 4. klasē. Grjotheims lūdza bērniem parādīt viedtālruņos pavadītā laika mērījumus – redzētais grāmatnieku pārsteidzis. Ilgākais pavadītais laiks bija 51 stunda nedēļā, īsākais – 32 stundas.
Šajā klasē bērni telefonos pavadīja vidēji divas diennaktis nedēļā. Pārsvarā tika izmantotas izklaides lietotnes TikTok un Snapchat.
«Mūsdienu Skandināvijā un arī citviet attīstītajās valstīs jauniešu, īpašu meiteņu vidū ir parādījusies jauna fobija, kuru dēvē par FOMO jeb Fear of Missing Out. Tas nozīmē, ka pusaudžiem ir panika palaist garām kādu tendenci vai notikumu un tāpēc kļūt neiederīgam savā bariņā. Skandināvijas valstīs šīs problēmas dēļ bērni kopā ar vecākiem pat meklē psihoterapeita palīdzību,» sacīja Grjotheims.
Lasīt planšetē – labāk?
Ja bērniem patīk digitālas ierīces – vai iespējams panākt, ka tās viņi izmanto, piemēram, lasīšanai? Vēl nesen tika uzskatīts, ka digitālās ierīces drīz izkonkurēs grāmatu un preses tirgu – cilvēki sāks lasīt e-grāmatas, pirks elektroniskus žurnālus un apgūs mācību vielu PDF failos. Tomēr Eiropas tipogrāfiju asociācijas Intergraf pētnieks Džeremijs Tavedians apliecina, ka elektroniskam tekstam ir krietni vairāk ēnas pušu nekā drukātajam.
Apkopojot vairāk kā 80 zinātniskos rakstus, Tavedians secinājis, ka informācija, kas pasniegta drukātā veidā, būtiski atvieglo lasīšanu un teksta uztveršanu. «Digitālās grāmatas iet roku rokā ar «seklināšanās hipotēzi», proti,
cilvēki e-grāmatas lasa virspusēji, izlaiž paragrāfus un tekstu izlasa mehāniski, neiedziļinoties tajā.
Cilvēki it kā šo rakstu ar acīm noskenē, bet to lāgā neizprot,» apgalvoja Tavedians.
Pētījumi liecina, ka grāmatu teksta lasīšana planšetē vai datora ekrānā ievērojami vairāk stimulē smadzeņu procesus un tās ātrāk nogurdina nekā, ja šis pats teksts tiek lasīts drukātā formātā. Tāpat arī zinātniekiem ir izdevies pierādīt, ka atmiņā ilgāk paliek teksts, kas ir izlasīts taustāmā grāmatā nevis digitālā formātā.
Savukārt vides aktīvistu nelaužamais apgalvojums, ka e-grāmatas videi ir draudzīgākas, gluži neatbilstot patiesībai. Tavedians stāsta, ka arī digitāls saturs patērē savu artavu elektrības un rada tā sauktos «e-atkritumus». Digitālās tehnoloģijas iztērē aptuveni 8–10% no visas saražotās elektroenerģijas un rada 2–4% no visām cilvēku radītajām siltumnīcas efekta gāzu emisijām. Pētnieku satrauc arī augošā e-atkritumu jeb izmestās elektronikas problēma – mūsdienās šādu atkritumu skaits strauji pieaug visas pasaules mērogā.
Latviešu bērni nelasa
2022. gada Starptautiskajā PISA pētījumā, kurā pēc vienādiem kritērijiem tika izmērītas visu valstu skolēnu spējas izglītībā, tika novērots satraucošs regress tieši Latvijai. Ja matemātikā un dabaszinātnēs iet kā pa kalniem, tad lasītprasme strauji krītas, esot jau gandrīz divas reizes zemāka nekā vidēji Eiropā. Turklāt šis rādītājs Latvijai ir zemākais pēdējo 20 gadu laikā.
«Kā parādīja pēdējie rezultāti, mums ir gandrīz ceturtā daļa skolēnu, kas nevar tikt galā ar visvienkāršākajiem lasīšanas uzdevumiem un nesasniedz otro līmeni, kas tiek uzskatīts par pamatlīmeni,
lai cilvēks varētu normāli tālāk mācīties, strādāt, veidot karjeru savā tālākajā dzīvē,» LTV1 raidījumam Aizliegtais Paņēmiens atklājusi Latvijas Universitātes Izglītības pētniecības institūta direktore Rita Kiseļeva.
Jāsāk jau agrā vecumā
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova atgādina, ka mīlestību pret lasīšanu vajag iedibināt jau agrā vecumā. Kritisks vecums ir no 3 līdz 4 gadiem, kad bērna smadzeņu attīstība notiek visintensīvāk. Tieši šajā posmā vecākiem ir iespēja visveiksmīgāk saviem mazajiem iemācīt dažādas prasmes, tostarp lasīšanu. Turklāt šī nodarbe ne tikai izkopj bērna valodu, bet arī nostiprina bērnu un vecāku attiecības, uzlabo bērna domāšanas spējas, veicina emocionālo un sociālo izaugsmi.
Tretjakova atzīmē, ka bērna lasīšanas spējas agrā vecumā lielā mērā var ietekmēt viņa intelektuālās spējas tālākā nākotnē – pētījumi rāda, ka bērniem, kas līdz 3. klasei neiemācas tekoši lasīt, vecākās klasēs daudz sarežģītāk sokas ar mācību vielas apguvi. Viņa uzsver, ka lasīšana vai lasīšana priekšā būtiski bagātina bērna valodu. «Starp bērniem, kas auguši labvēlīgā vidē, kurā vecāki lasa priekšā grāmatas, izspēlē valodu spēles un rotaļas, un bērniem, kas auguši nelabvēlīgā vidē, būtiski atšķiras dzirdēto vārdu krājums.
Nelabvēlīgā vidē auguši bērni līdz 3 gadu vecumam ir dzirdējuši 15 miljonus vārdu, bet labvēlīgā vidē auguši – 45 miljonus.
Tā ir 30 miljonu vārdu atšķirība! Par to ir vērts aizdomāties,» tā Tretjakova.
Skolas vecumā bērnu lasītprasmes uzlabošanai norvēģu izdevniecības direktors Hovards Grjotheims saredz trīs risinājumus – skolās limitēt bērnu pavadīto laiku viedierīcēs, noņemot telefonus jau pie skolas durvīm; mācību materiālos kombinēt gan drukātos, gan interaktīvos materiālus; veidot patīkamu vidi lasīšanai. «Piemēram, Dānijā patlaban uzsvars tiek likts uz bibliotēku lasītavu labiekārtošanu.
Bērniem ir jārada vide, kurā viņam ir patīkami uzkavēties, lasīt un pētīt grāmatas.
Ja vide būs skaista, arī bērni ar prieku ies uz bibliotēku lasīt grāmatas,» pārliecināts ir grāmatnieks. Viņš iesaka arī mājās vecākiem padomāt par omulīgu vietu, kur atvase var nodoties lasīšanai un radošiem darbiem.
