Šāda informācija tika iegūta 2019.gada nogalē veiktajā pētījumā par velosatiksmi un velosatiksmes infrastruktūru nacionālā mērogā.
“Velosatiksmei ir vairākas priekšrocības, jo netiek radīti sastrēgumi, gaisa un trokšņa piesārņojums, un tā pozitīvi ietekmē sabiedrības veselību," uzskata Satiksmes ministrijas Parlamentārais sekretārs Jānis Butāns.
J. Butāns: "Mainās cilvēku mobilitātes vajadzības un paradumi – iedzīvotāji no privātā autotransporta pārsēžas uz sabiedrisko transportu, pilsētu ielās arvien vairāk redzam skrejriteņus un velosipēdus. Tamdēļ velosatiksmes attīstības plānu nākotnē paredzēts veidot kā mikromobilitātes plānu, lai sekmētu valsts un pašvaldības institūciju sadarbību mikromobilitātes punktu un veloinfrastruktūras attīstībai.”
Pētījums tapis pēc socioloģiskas iedzīvotāju un pašvaldību aptaujas. 119 Latvijas pašvaldības sniedza detalizētu informāciju par velosatiksmi un ar to saistīto infrastruktūru, sporta un veselību veicinošiem velosatiksmes objektiem, velotūrisma objektiem utt., kā arī informēja par sadarbību starp pašvaldībām.
Saskaņā ar pašvaldību un VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) sniegto informāciju Latvijā kopumā ir 727 km velosatiksmes infrastruktūras, no kuras 701 km ir pašvaldību pārvaldībā un 26 km – LVC pārziņā.
Kopumā pētījumā secināts, ka valstī būtu nepieciešams sistemātiski veikt velosatiksmes integrāciju kopējā transporta sistēmā, veicot plānveida infrastruktūras izbūvi un pielāgošanu, padarot velosatiksmi drošu, pieejamu un ērtu visiem.
Iegūtos datus plānots izmantot, lai sagatavotu mikromobilitātes plānu 2021–2024, kā arī veicot plānošanas dokumentu izstrādi.
Pētījumu veica uzņēmums SIA Enviroprojekts un dati iegūti sadarbībā ar Centrālo statistikas pārvaldi, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju, LVC un VAS Ceļu Satiksmes Drošības Direkcija un citiem avotiem. Aptaujāti vairāk nekā 4000 iedzīvotāju.
Ar pētījumu par velosatiksmi un velosatiksmes infrastruktūru nacionālā mērogā var iepazīties šeit.