Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pirmā sajūta manī atnāca, atceroties pirms pāris gadiem savā lauku mājas pagastā notikušo svētku koncertu, kurā uzstājās vietējais sieviešu vokālais ansamblis. Nopietnas lauku sievietes maigi rozā kostīmiņos, kuru acīs, iedegoties dziesmai, bija patiesas ilgas. Pēc dzīves, kura varbūt nav notikusi, pēc cerībām, kas vēl arvien ir sirdī, tikai ikdienas dzīves apbružātas. Sieviešu sejas burtiski iemirdzējās, viņas kļuva jaunākas, viņās atgriezās jaunu meiteņu sapņi. Tad arī sapratu, ka vecums atnāk sejās, kurās vairs nav ilgu. Un tāpēc šo sajūtu ir būtiski lolot.
Manī ir bijusi arī drosme savas ilgas piepildīt, un – tas nav tik saldi, kā šķiet ilgojoties.
Garus gadus meklēju atbildi, kas ir šis ilgu noslēpums. Esmu izdomājusi, ka gaišumu spēj saglabāt tīra sirdsapziņa, pirmkārt, pret savu sirdi. Varbūt tu pat dari kaut ko apkārtējiem nesaprotamu, bet tevī ir liela pārliecība un ticība sev, ka ej pareizo ceļu, ka neļauj citiem sevi salauzt un apturēt. Ja esi godīga pret sevi, nevis meklē attaisnojumu negodīgai rīcībai, tad tevī neiemājo cinisms. Mēs visi piedzimstam un kā bērni augam ar labo, bet tad ir mirklis, kad dzīve un paša izvēles ļauj iezagties cinismam. Tieši tas iznīcina sapņus un ilgas.
Citi lasa
Juris Rubenis savās pārdomās teicis, ka sievietei ir raksturīgas nebeidzamas ilgas. Lai arī tagad robežas starp sievišķo un vīrišķo izplūst, tomēr ir jau tā, ka vīriešos dominē loģiskais saprāts, bet sievietēs vairāk ir ēteriskuma un sapņu. Bet tā jau droši vien ir jābūt, ne velti arī Rainim ir Spīdola, kura norāda ceļu augšup.
Arvien vēl šķiet, ka mīlestību atnesīs kāds vīrietis – bez kaitīgiem ieradumiem, bez viltus un problēmām. Bet dzīvē tā nenotiek.
Piekrītu, ka sieviešu sirdī un ilgās dzīvo attīstības, garīguma un mīlestības dimensija. Kad toreiz skatījos vokālā ansambļa meiteņu acīs, tad sapratu – vienojošais mums visām ir ilgas pēc mīlestības. Arvien vēl šķiet, ka mīlestību atnesīs kāds vīrietis – bez kaitīgiem ieradumiem, bez viltus un problēmām. Bet dzīvē tā nenotiek. Ne mēs pašas esam bez problēmām, ne vīrieši. Un bieži arī kaitina, ka attiecībās jāiegulda darbs… Tāpēc piekrītu, ka neapzināti visi ilgojamies pēc beznosacījumu mīlestības, kuru varam iegūt vai nu no vecākiem, vai ar ticību sirdī no Dieva. Un atkal – ne visiem ir viedi mīloši vecāki, un ne visas mākam atdoties Dieva mīlestībai. Tāpēc mēģinām paslēpties aiz tik ļoti banālās dziesmas Zemenes, jo tajā joprojām dzirdams jaunības naivums un cerība, ka pirmā mīlestība varētu būt bijusi vislabākā, ka nenotikušais ir vissaldākais…
Sevi jau vairs kādu laiku par savām ilgām nešaustu. Manī ir bijusi arī drosme savas ilgas piepildīt, un – tas nav tik saldi, kā šķiet ilgojoties. Jo katrai zelta laimei ir sava tērauda smaguma maliņa. Bet tik un tā – ilgojos pēc mīlestības, un manas ilgas pārvēršas radošumā, un, jā, es ticu, ka ir gaišs ceļš, kas mani aizvedīs uz laimīgo zemi Bimini. Un – kamēr es tam ticu, nenovecoju. Ja arī tu sevī esi atradusi kaut ko no sapņiem un ilgām, lolo to ļoti, jo zini, ka tā ir tava lielākā bagātība. Tas tev palīdzēs izturēt!
