Latvijā jau vairākus gadus ir spēkā norma, kas nosaka kārtību par ziemas sezonai atbilstošu riepu lietošanu. Šī norma ir ietverta ceļu satiksmes noteikumos, un datumi, kuros ziemas riepu lietošana ir obligāta, nav mainījušies kopš šīs normas ieviešanas – t. i., ziemas riepas ir obligātas no 1. decembra līdz 1. martam.
“Latvija nebūt nav unikāla, un lielākajā daļā Eiropas valstu ir noteikta obligāta ziemas riepu lietošana. Lieki piebilst, ka šīs valstis atrodas Eiropas centrālajā daļā un ziemeļos, kur ziemas periodā pēkšņa snigšana vai slideni ceļi nav nekāds retums.
Atšķiras vienīgi datumi, kuros ziemas riepu lietošana ir obligāta: tie svārstās no 1. novembra līdz 1. decembrim rudenī un no 1. marta līdz 31. martam pavasarī.
Taču joprojām netrūkst autovadītāju, kuriem ziema nāk kā liels “pārsteigums”, sagādājot ne mazums galvassāpju tikai tāpēc, ka vasaras riepu nomaiņa uz ziemas riepām atlikta uz pēdējo brīdi,” skaidro Kristaps Liecinieks, BALTA Transporta produktu un riska parakstīšanas pārvaldes vadītājs.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra novērojumi liecina, ka temperatūra, kas rada ledus veidošanos, novembrī nav retums.
Novembra otrajā pusē pēdējo četru gadu laikā katru gadu ir bijušas dienas, kad gaisa temperatūra ir zemāka par nulli*, kas nozīmē arī paaugstinātas bīstamības braukšanas apstākļus.
Eksperts norāda – uzsniegot pirmajam sniegam, pēdējos gados vairākas reizes fiksētas situācija, kad ceļu satiksmes negadījumu skaits divkāršojas. Tā noticis pērn 23. novembrī, kad uzsnidzis pirmais sniegs, un neaizmirstams bijis arī 2018. gada 27. novembris, kas Latvijas autobraucējiem sagādāja pamatīgu “pārsteigumu” – visā Latvijā sniga, un braukšanas apstākļi pēkšņi pasliktinājās.
BALTA statistika rāda, ka šajā datumā notika 1,4 reizes vairāk negadījumu nekā vidēji citā laikā, un laika apstākļu maiņa Latvijas autobraucējiem kopumā radīja neplānotus zaudējumus vismaz 500 000 eiro apmērā.
“Protams, apdrošināšana vismaz daļēji pasargā autovadītāju no finansiāliem zaudējumiem, taču vēl lielāka nozīme ir prevencijai.
Nav jau tā, ka ziema mūs pārsteigtu kā liels brīnums, katru gadu tā atkal atnāk, tikai cilvēkiem pašiem nav vēlmes mācīties no savām kļūdām.
Savukārt raugoties KASKO atlīdzību pieteikumu statistikā, būtu pat vērtīgi likumdošanas normu pārskatīt un noteikt obligātu ziemas riepu lietošanu jau no 15. novembra,” iesaka Kristaps Liecinieks.
BALTA eksperts arī atgādina – novilcinot vasaras riepu nomaiņu uz ziemas riepām, var nākties stāvēt garās rindās kopā ar citiem autovadītājiem, kuri šo darbiņu atlikuši uz pēdējo brīdi.
Tāpēc mājsēdes laikā, kad ir vairāk brīva laika un mazāk aktivitāšu, kuras apmeklēt ar auto, ir īstais brīdis riepu maiņai. Turklāt jāņem vērā, ka savas korekcijas Latvijas iedzīvotāju plānos ievieš arī Covid-19, un autovadītājs, kurš atlicis riepu maiņu uz pēdējo brīdi, var nonākt situācijā, kurā obligātais 1. decembris jau klāt, bet meistars slimo.
Lai ziemas riepas godam pildītu savu uzdevumu, BALTA atgādina:
- saskaņā ar Latvijas ceļu satiksmes noteikumiem pieļaujamais minimālais ziemas riepu protektora dziļums ir 4 milimetri;
- pat ja riepas nodilums vēl nav sasniedzis pieļaujamo maksimumu, ilgāk par 5 gadiem ar vienu ziemas riepu komplektu braukt nevajadzētu, jo gumija ar laiku sacietē un zaudē daļu ražotāja paredzēto saķeres spēju ar ceļa virsmu;
- uz katras riepas ārējās malas kvadrātiņā vai aplītī ir atzīmēti četri cipari, kas apzīmē riepas ražošanas laiku. Pirmie divi ir nedēļas, otrie divi – gada atšifrējums. Īpaši svarīgi šo atzīmi aplūkot, iegādājoties lietotas ziemas riepas.