Rīga +1°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Problēma, kas saglabājas ar brīvo kustību Šengenas zonā, ka, piemēram, vienā valstī tiek pieņemts lēmums, ka persona vairs nav tiesīga uzturēties šajā valstī. Persona aizbrauc uz kaimiņvalsti, mēģina legalizēties tur vai dzīvo pagrīdē. Šī ir satraucoša tendence, jo arī Latvijā ir novērojami precedenti, arī Valsts robežsardze ne tik sen sniedza statistiku, ka tiek konstatēts, ka ir personas, kuras šeit uzturas nelikumīgi. Tā ir ļoti negatīva parādība, ja valstij neizdodas pilnībā kontrolēt, kas tajā uzturas. Ja mūsu vidū uzturas personas, kurām nav nekāds tiesiskais pamats atrasties Eiropā un, iespējams, tas pamats ir zudis, jo ir pastrādāts kāds kriminālnoziegums, tā ir ļoti bīstama situācija un tādēļ aktīvi reidi faktiski ir vienīgais risinājums šajā situācijā,» uzskata deputāts.
Arvien vairāk Rīgas iedzīvotāji norāda, ka Rīgā ir acīmredzami palielinājies trešo valstu iedzīvotāju skaits, un tas rada viņiem nedrošību. Publiskajā telpā izskanējuši arī trešo valstu pilsoņu ierosinājumi Latvijā būvēt mošejas, uz ko kategoriski iebilst Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.
«Eiropas atvērtības un iekļaujošā politika ir izgāzusies.
Tā rezultējusies ar nekontrolējamu noziedzības pieaugumu, nemieriem, augstiem drošības riskiem sabiedrībai un Eiropas pamatiedzīvotājiem. Latvija var no tā mācīties un nepieļaut šādus riskus, jau sākotnēji neveicinot šīs kultūras ienākšanu Latvijā, jo mošejas ir kopienu nostiprināšanās sākums. Mēs varam diskutēt un teikt, ka tas ir valsts attiecīgo drošību iestāžu jautājums, bet citu valstu pieredze rāda, ka vislabākais veids, kā nepieļaut eskalāciju, ir neļaut attīstīties šīm kopienām valstī. Mēs arvien biežāk dzirdam ziņas par trešo valstu migrantu Eiropā apdraudējumu radītajām sekām – apšaudēm, sprādzieniem, Eiropas iedzīvotāju spīdzināšanu un seksuālo izmantošanu, draudiem. Viņiem ir spēcīga aizmugure, jo ar laiku viņu īpatsvars ir pietiekams, lai ieņemtu dažādus augstus amatus pašvaldībās, valdībās un Eiropas Savienības parlamentā. Mēs redzam, ka gadiem ilgi Zviedrija, Norvēģija, Francija, Vācija un Lielbritānija cīnās ar šo migrantu sekām, bet tas jau ir ļoti sarežģīti. Ja lielās valstis ar saviem resursiem netiek galā, tad kādas ir mūsu kā nelielas valsts perspektīvas cerēt, ka pie mums būs citādāk! Kāpēc mums ir jākāpj bedrē, no kuras šobrīd mēģina izrāpties visa Eiropa?» pauž Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.
Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks norāda, ka Rīgas pašvaldības policija gadījumos, ja konstatē nelegālos migrantus, rīkojas sev piešķirto pilnvaru ietvaros – ja konstatē, ka konkrētajam pilsonim nav pamats atrasties mūsu valstī, tad par to informē sadarbības iestādes, bet daļa šo cilvēku atrodas ar studentu vīzām. Kāpēc Latvijas valdības laiž viņus visus šeit iekšā?
Ratnieks atkārtoti aicina Valsts robežsardzi, Valsts policiju, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un Iekšlietu ministriju ķerties klāt pie risinājumu meklēšanas vēl darbīgāk, lai samazinātu šo nelegālo migrantu plūsmu, jo šī jautājuma risināšana pašvaldībām nav deleģēta: «Protams valdībai ir jārīkojas, lai stiprinātu mūsu valsts drošību ne tikai no agresorvalsts, bet arī no šiem nelegālajiem migrantiem, kas rada drošības draudus. Rīgas pilsētas centrs un to īpatsvara pieaugums parāda, ka kaut kur šajā sistēmā ir caurumi, kas steidzami ir jāaizlāpa,» uzsver Ratnieks.
