Viņa gan uzsvēra, ka VVD inspektori pārbaudījuši autoservisus izlases kārtībā, proti, tos par kuriem gan VVD, gan Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datubāzē bijušas aizdomas par pārkāpumiem. VVD Piesārņojuma kontroles sektora vadītājs Kalvis Avotiņš norādīja, ka par konstatētajiem pārkāpumiem ierosinātas 11 administratīvās lietvedības.
VVD sadarbībā ar Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociāciju (LRAA) īstenotā pilotprojekta – kompleksu pasākumu kampaņu autoservisos visā Latvijā mērķis bija informēt un izglītot autoservisa īpašniekus par vides aizsardzības prasībām, kas viņiem būtu jāievēro.
Baklāne-Ansberga atzina, ka nolietoto riepu skaits ar katru gadu palielinās un nav vienas «receptes», lai šo situāciju īsā laikā atrisinātu.
«VVD trūkst cilvēkresursu, lai apsekotu visas vietas. VVD ir 70 inspektori, kuru redzeslokā ir 15 000 legālu uzņēmumu un vēl vairāki simti nelegālu uzņēmumu,» sacīja Baklāne-Ansberga.
Viņa norādīja, ka šogad VVD cīnīsies nevis ar sekām, bet kontrolēs riepu tirgotājus, lai precīzi tiktu uzskaitīts ievesto riepu apjoms. Tāpat plānots uzraudzīt arī autoservisus, vai viņi uzskaita nolietotās riepas un tās tiek nodotas legālam apsaimniekotājam.
«Aprīlī aicināsim iedzīvotājus lietotnē Vides SOS ziņot par riepu uzkrājumiem, lai varētu uzskaitīt piesārņotās vietas un rast tām risinājumu,» sacīja VVD ģenerāldirektore.
Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācijas (LRAA) vadītāja Tīna Lūse stāstīja, ka Latvijā realizē 17 000 tonnas riepu gadā. Savukārt 2018.gadā valstī bija uzkrājušās 105 000 tonnas nepārstrādāto riepu.
«Kamēr riepas stāv sakrautas kaudzēs neviens par tām neuztraucās, taču līdzko tās aizdegas, tās rada riskus cilvēku veselībai,» sacīja Lūse. Viņa pauda uzskatu, ka atbildību par nolietotajām riepām būtu jāuzņemas importētājiem. Savukārt autoservisu īpašnieku pienākums būtu noslēgt līgumu par riepu nodošanu pārstrādei.
«Mūsu mērķis ir, lai riepas no bīstama atkrituma kļūtu par vērtīgu resursu,» piebilda Lūse.
Atbildot uz aģentūras LETA jautājumu, kā Latvijā tiek veicināta pārstrādāto riepu gumijas granulu atkārtota izmantošana, Lūse atzina, ka par aprites ekonomikas aspektiem ir runāts ar Satiksmes ministriju, taču sadarbībā ir gausa.
Savukārt Latvijas Zaļā punkta direktors, LRAA uzraudzības padomes pārstāvis Kaspars Zakulis norādīja, ka viss ir atkarīgs no tā, kāda specifikācija ir ierakstīta ceļu būvniecībā. Piemēram, Lietuvā riepu gumijas granulas tiek veiksmīgi izmantotas autoceļu būvē, kamēr Latvijā nav šādas prakses. Ir daudzveidīgas iespējas, kā šīs granulas izmantot bērnu un sporta laukumu segumiem, norādīja Zakulis.
Tikmēr Latvijas Auto asociācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš pauda nostāju, ka vides piesārņotājs ir automašīnas lietotājs, kuram būtu jāuzņemas finansiāla atbildība par to, lai riepas tiktu savāktas un pārstrādātas.
Viņš norādīja, ka iegādājoties riepas, par vienu riepu vajadzētu piemaksāt vismaz četrus eiro.
Taču problēma ir tā, ka patērētājs raugās pēc lētākām riepām un autoservisu piesātinātajā konkurencē tas ir milzīgs izaicinājums, jo autoservisi ir ieinteresēti samazināt gala cenu, skaidroja Rūtiņš.
Autoservisa ReiLat pārstāvis Andris Vasins uzsvēra, ka autoservisos, kas darbojas oficiāli, nolietotās riepas tiek gan uzskaitītas, gan nodotas pārstrādei, taču ir pietiekami daudz tādu vietu, kas sniedz pakalpojumus nelegāli un to samaksa ir uz pusi lētāka, tādēļ arī veidojas situācija, kā riepas nenonāk pārstrādē.