Pirms divām nedēļām kultūrpētnieks Deniss Hanovs publiskoja piedzīvotās šausmas. Divi svešinieki viņam un profesora dzīves draugam pie tirgus veltījuši nievājošus komentārus, Hanovam spēruši pa muguru un izklieguši aicinājumus nodarboties ar seksu.
Lai izvairītos no huligāniem, Hanovs ieskrējis ziedu kioskā, taču rupekļi nelikās mierā. Kamēr profesors no iekšpuses turēja ciet durvis, tie klieguši, lai viņš tās atver, un viens pat esot piespiedis savu dzimumlocekli pie kioska stikla. Par notikušo Hanovs vērsās policijā, kur uzrakstīja iesniegumu. «Mani atbalstīja daudzi mani studenti, kolēģi, pat politiķi, ko es pat negaidīju. Esmu ļoti pateicīgs arī RSU rektoram Aigaram Pētersonam. Ir forši apzināties, ka tavs darba devējs tevi pieņem tādu, kāds esi, un atbalsta,» PDz atzīst Deniss Hanovs.
Vaicāts, kādēļ, viņaprāt, par upuriem šie vīrieši izvēlējušies tieši Hanovu un viņa draugu, profesors saka: «Negribu kultivēt stereotipus, bet domāju, ka mēs vizuāli atšķīrāmies no daudziem Ķengaraga mikrorajona iedzīvotājiem. Mēs sekojam līdzi tam, kā izskatāmies. Negribu būt snobisks, bet laikam tajā vidē bijām neiederīgi.»
Uz jautājumu, ko tajā brīdī, kad rupekļi vajājuši Denisu, darījis viņa dzīvesbiedrs, viņš skaidro – draugs pagājis malā, lai izsauktu policiju.
Hanovs uzskata, ka šajā uzbrukumā vienlīdz cietuši ir abi. «Vardarbība atstāj ne tikai zilumus, bet arī emocionālu traumu. Manam draugam tā bija pat lielāka nekā man,» saka viņš.
Hanovs atklāj, ka pats savulaik ilgstoši apmeklējis psihoterapeitu, arī draugam tagad profesors mēģina palīdzēt izrunājoties.
Hanovs neslēpj – šī nav pirmā reize, kad viņam uzbrūk seksuālās orientācijas dēļ. Reiz tas noticis kādā bārā Vecrīgā, kad iereibis vīrietis paziņojis – tādus kā Deniss vajagot nosist. Vecākiem un draugiem par savu netradicionālo seksuālo orientāciju profesors paziņojis jau pirms 20 gadiem, studentiem to darījis zināmu pirms diviem gadiem. «Tagad uzzinās vēl vairāk cilvēku, bet es par to neiespringstu,» saka viņš. «Manuprāt, tagad galvenais ir ar savu piemēru iedrošināt cilvēkus šādā situācijā vērsties policijā,» uzskata viņš.
«Es agrāk domāju, ka Rīga ir droša pilsēta, bet izrādījās, ka ne,» secina Hanovs. Pēc piedzīvotā uzbrukuma profesors nolēmis ņemt līdzi gāzes baloniņu. «Kas attiecas uz spēju fiziski par sevi pastāvēt – esmu sliņķis. Nedomāju, ka man ir talants cīņas mākslā. Tur vajadzīga koordinācija, turklāt esmu tuvredzīgs, un man ir problēmas ar muguru. Tādēļ man ir liegts pildīt virkni fizisku vingrinājumu,» saka viņš. «Sirdī es šiem iereibušajiem vīriešiem esmu piedevis, jo man ir svarīgi piedot. Taču tas nenozīmē, ka viņi nav atbildīgi par notikušo. Uzskatu, ka viņiem jāsaņem kriminālsods, šobrīd viss ir tiesas rokās.»