Rīga +7°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Latvijā kopš pērnā gada 1.jūlija vairs neeksistējot administratīvajam arestam, dzērājšoferiem tiek piemēroti palielināti naudas sodi un ir palielināts tiesību atņemšanas termiņš. Iepriekš par sēšanos pie stūres alkohola reibumā vairākus gadus varēja piemērot administratīvo arestu.
Stukāns komisijā skaidroja, ka atgriešanos pie aresta par administratīviem pārkāpumiem viņš neatbalsta, jo pasaulē šāda prakse netiek piekopta.
Ja tomēr Saeima izšķiras par stingrākām normām dzērājšoferu apkarošanai, tad ģenerālprokurors rosinātu noteikt kriminālatbildību par spēkrata vadīšanu alkohola reibumā, kas sasniedz vismaz 1,5 promiles.
Stukāns skaidroja, ka bargi sodi neattur sabiedrību no noziegumiem, tomēr šāda kriminālatbildības noteikšana varētu būt risinājums dzērājšoferu problēmas mazināšanai.
Tāpat viņš atgādināja, ka kriminālsoda noteikšana pieļauj arī mantas konfiskāciju, kas šādā gadījumā būtu dzērājšofera automašīna.
Stukāns arī uzskata, ka, ieviešot viņa minēto risinājumu, nepalielinātos krimināllietu uzkrājumi, jo šādas lietas uz tiesu varētu nosūtīt 48 stundu laikā no pārkāpuma izdarīšanas brīža.
Stukāna risinājumam jau radās pirmie atbalstītāji starp parlamentāriešiem. Komisijas loceklis Ainars Latkovskis (JV) norādīja, ka Krimināllikuma grozījumu skatīšana ir Juridiskās komisijas kompetencē, taču viņš aicināja arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā sarīkot diskusiju par šo tēmu.
Komisijas vadītājs Juris Rancāns (JKP) norādīja, ka, tuvojoties vasarai, viņa vadītā komisija noteikti atgriezīsies pie šī jautājuma.
Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka Stukāna priekšlikums gan nav jaunums. Jau pirms pāris gadiem šāds priekšlikums tika virzīts, taču neguva atbildīgo institūciju, tostarp, Saeimas atbalstu.
Stukānam komisijā arī vaicāja viedokli par sīko zādzību dekriminalizāciju. Uz to Stukāns atbildēja, ka to viņš neatbalsta, jo tad pārkāpēji «varēs iet uz veikalu paēst un doties mājās».
Latvijas sabiedrība nav gatava dekriminalizācijai, pie tam jau patlaban pie šāda nozieguma prokuratūra var 12 stundu laikā panākt naudas soda vai piespiedu darba noteikšanu. Ja pārkāpējs nestrādā un sodu nemaksā, tad pārkāpējam sods tiek aizstāts ar reālu brīvības atņemšanu, skaidroja Stukāns.
Dzērājšoferu problēmu iepriekš aktualizējis iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV). Viņš nesen paziņoja, ka Latvijā situācija ar dzērājšoferiem ir katastrofāla un valstij vajadzētu atgriezties pie administratīvā aresta atjaunošanas.
Arī Valsts policijas priekšnieka vietnieks Normunds Krapsis atzinis, ka valstij jāmeklē efektīvi risinājumi dzērājšoferu problēmai. Viņš norādījis, ka pērn reģistrēti 733 satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti transportlīdzekļu vadītāji reibumā. Gadu iepriekš tādi bija 663, bet vēl gadu iepriekš 684 negadījumi.
2789 administratīvā pārkāpuma protokoli pērn noformēti par braukšanu alkohola reibumā un 211 par braukšanu narkotiku reibumā. Dzērājšoferu skaits pērn, salīdzinot ar 2019.gadu, samazinājies par 750.
