Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Klementjevs iesniedzis grozījumus likumā, tajā ietverot normu, kas ļautu jau šogad pensijas indeksēt divas reizes – pavasara beigās un oktobrī.
Politiķis piedāvā noteikt – ja vidējais patēriņa cenu līmenis laika periodā no iepriekšējā gada 1.augusta līdz kārtējā gada 31.janvārim nav lielāks par 5%, valsts pensiju vai tās daļas apmēru, kas nepārsniedz 50% no iepriekšējā kalendāra gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī, pārskatītu reizi gadā 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50% no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem.
Savukārt gadījumos, ja vidējais patēriņa cenu līmenis minētajā laikā ir pieaudzis vismaz par 5%, pensijas būtu jāpārskata divas reizes gadā –1.aprīlī un 1.oktobrī.
Klementjevs aģentūrai LETA uzsvēra, ka straujo cenu kāpumu 2021.gadā galvenokārt ietekmēja pamatvajadzību izmaksu pieaugums: mājokļa izdevumu, transporta pakalpojumu un pārtikas preču sadārdzināšanās. Viņaprāt, izdevumu straujais kāpums rada ļoti sarežģītu situāciju pensionāriem, kuriem pensijas lielākoties ir nelielas: mazākas par 200 eiro – 9,5% pensionāru, 200–300 eiro – 12,9 % un 300–500 eiro –54,7%, kas nozīmē, ka 77,1% jeb 339 045 pensionāri saņem pensijas, kas ir mazākas par 500 eiro.
«Pensionāri cenu kāpumu izjutīs īpaši smagi, un liela daļa nespēs segt komunālos pakalpojumus un primārās vajadzības. Īpaši straujo maksas par komunālajiem pakalpojumiem kāpumu šajā ziemā izjutīs vientuļie vai atsevišķi dzīvojošie pensionāri,» pārliecināts deputāts.
Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirtās pensijas aizsardzību pret pirktspējas krišanos, kas novērojama straujā cenu kāpuma dēļ. Pensiju indeksācija patlaban noteikta vienu reizi gadā – 1. oktobrī.
Klementjevs akcentēja, ka vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā 2021.gada novembrī, salīdzinot ar 2020.gada novembri, palielinājās par 7,5%, turklāt ekonomisti jau ir prognozējuši, ka patēriņa cenas vēl turpinās pieaugt, inflācijai savu pīķi sasniedzot 2022.gada sākumā.
Saskaņā ar politiķa apkopotajiem datiem, vislielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2021.gada novembrī, salīdzinot ar 2020.gada novembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, mājokļa iekārtai, kā arī veselības aprūpei.
Klementjevs pārliecināts, ka vēl viena pensijas indeksācija šogad pensionāriem būs atslogs, lai samaksātu neapmaksātos rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem, kas būs iekrājušies apkures sezonas laikā.
«Šobrīd valsts sniegtais 4×20 eiro pabalsts pensionāriem no 2022.gada 1.janvārim līdz 31.maijam nesegs straujo pieaugumu komunālajiem pakalpojumiem, kā arī pārtikas precēm, kas ir pirmās nepieciešamības preces un pakalpojumi pensionāriem,» uzskata deputāts, piebilstot, ka papildu valsts atbalsts pensionāriem un personām ar invaliditāti veicinās uzticību valstij un nodrošinās pensionāru un cilvēku ar invaliditāti aizsardzību.
Klementjeva aprēķini liecina, ka šādi grozījumi 2022.gada valsts budžetam izmaksātu apmēram 30 miljonus eiro.
Grozījumus likumā parakstījuši arī citi partijas «Saskaņa» Saeimas frakcijas deputāti.
