Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ministru kabineta rīkojumā, ar kuru pierobežā izsludināta ārkārtējā situācija migrantu krīzes dēļ, noteikts, ka netiek pieņemti personu iesniegumi par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, tādējādi tiek pārkāptas robežpārkāpēju cilvēktiesības. Uz to ReTV Ziņām norāda nevalstiskās organizācijas Latvijas cilvēktiesību centrs jurists Edgars Oļševskis.
Nelegālajiem imigrantiem paliekot uz Baltkrievijas-Latvijas robežas un nerodoties laicīgam humānam risinājumam, Valsts robežsardze sola nepakļaut mazākaizsargātas personas dzīvības briesmām, žurnālistiem sacīja Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts.
Viņš skaidroja, ka līdz ar ārkārtējo situāciju Valsts robežsardzei ir dotas plašākas tiesības panākt, lai persona nekavējoties atgrieztos valstī, no kuras tā nelikumīgi šķērsojusi robežu. Tomēr arī vēl pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas robežsardzei bija tiesības aicināt cilvēkus nepārkāpt robežu, ja robežsargi paspēja laicīgi ierasties notikuma vietā.
Vaicāts, kas notiek ar Latvijas atgrieztajiem robežpārkāpējiem, ja Baltkrievija tos neņem pretī, Pujāts atbildēja, ka, ja ārzemnieki spējuši ierasties līdz robežai, tad nevajadzētu būt sarežģījumiem arī atgriezties atpakaļ.
«Viņi, cik zinu, ieradušies tūrisma nolūkā ceļot pa Baltkrieviju, tātad var turpināt savu ceļojumu tūrisma nolūkā pa valsti,» piebilda Pujāts.
Ja Latvijas atgrieztie robežpārkāpēji tomēr paliks uz abu valstu robežas un nedosies prom, tad pie attiecīgiem apstākļiem ir pieļaujami izņēmumi attiecībā uz mazākaizsargātām personām.
«Mēs skatīsimies, kādā virzienā tās personas dosies. Ja neradīsies laicīgs humāns risinājums, tad vērtēsim situāciju. Protams, ka nepakļausim mazākaizsargātas personas dzīvības briesmām, taču jāsaprot, ka bērnam ir māte klāt, kas spēj rūpēties par savu atvasi,» skaidroja Pujāts.
