Viņa ieskatā gan sporta kopienai, gan sabiedrībai vēl ir laiks, lai panāktu, ka SOK savu lēmumu mainītu. Prezidents atzīmēja, ka šis jautājums tiek skatīts ne tikai morāli ētiskā, bet arī juridiskā aspektā. Pēc Rinkēviča paustā, viņam ir grūti iedomāties situāciju, ka Parīzes olimpiskajās spēlēs varētu piedalīties Krievijas un Baltkrievijas sportisti, kuri saņem naudu no Eiropas Savienībā sankcionētiem uzņēmumiem vai indivīdiem.
«Lēmums par dalību olimpiskajās spēlēs tiks pieņemts nedaudz vēlāk. Es pilnībā paļaujos uz to, ka Latvijas Olimpiskā komiteja un citu, līdzīgi domājošo valstu komitejas izdarīs pareizo izvēli. Ir vēl laiks piestrādāt un izdarīt visu, lai panāktu SOK lēmuma maiņu,» sacīja Valsts prezidents.
Rinkēvičs uzsvēra, ka par sportu atbildīgajiem ministriem, valdību un valstu vadītājiem, kā arī sporta kopienai ir jāformulē viedoklis, kādai ir jābūt tālākai rīcībai. Prezidenta ieskatā, šo lēmumu gan Ukraina, gan Lietuva un Igaunija, kā arī citas, līdzīgi domājošās valstis arī pieņems.
Valsts prezidents uzteica Latvijas sportistus, kuri ir skaidri pauduši savu nostāju. Viņa ieskatā, arī pašiem sportistiem ir jāsāk skaļi un skaidri runāt, formulējot savu attieksmi par piedalīšanos vai nepiedalīšanos spēlēs, kurās, lai arī ar neitrālu karogu, piedalīsies Krievijas un Baltkrievijas sportisti.
«Ja mēs tiešām nonāksim līdz tam, ka nekādi lēmumi netiks mainīti un mēs būsim šo jautājumu izrunājuši ar citām, līdzīgi domājošām valstīm, visticamāk, lēmums būs tāds, kas ir pieņemams gan sporta kopienai, gan sabiedrībai, gan valdībām. Šos jautājumus nevar nolemt valdība, prezidents vai Saeima administratīvā kārtā. Tam ir jābūt pašu sportistu, sporta kopienas izvērtam un atbildīgam lēmumam, ņemot vērā visus morālos aspektus,» sacīja Rinkēvičs.
Arī Siliņa uzsvēra, ka viņai nav pieņemams SOK lēmums un Latvija patlaban konsultējas ar Skandināvijas valstīm, Igauniju un Lietuvu, kā arī ar Poliju un Ukrainu. Ministru prezidentes ieskatā, ir svarīgi, lai valstīm būtu vienota nostāja, kas varētu sekmēt SOK lēmuma maiņu.
«Svarīgi, lai valstīm būtu vienota nostāja, kas varētu sekmēt SOK lēmuma maiņu. Tas, manuprāt, būtu daudz taisnīgāk attiecībā pret sportistiem. SOK lēmums atļaut piedalīties sportistiem no Baltkrievijas un Krievijas nebija pareizs. Tāpēc ir jāmaina SOK lēmums, nevis jādomā, kā nepiedalīties mūsu sportistiem,» sacīja premjere.
Jau rakstīts, ka SOK piektdien, 8.decembrī, atļāva Krievijas un Baltkrievijas sportistiem nākamā gada Parīzes olimpiskajās spēlēs piedalīties kā neitrāliem atlētiem. Patlaban šādā statusā olimpiskajām spēlēm kvalificējušies 11 sportisti – astoņi no Krievijas un trīs no Baltkrievijas.
SOK priekšnosacījumi šādiem sportistiem ir tādi paši kā martā publicētajām rekomendācijām starptautiskajām sporta veidu federācijām un sacensību rīkotājiem. Tajās teikts, ka sportisti sacensībās var piedalīties tikai kā individuāli pārstāvji, nevis kā komandu dalībnieki.
Sportisti un apkalpojošais personāls, kas aktīvi atbalsta Krievijas karadarbību Ukrainā, nedrīkst piedalīties sacensībās. Tāpat startēt nedrīkst sportisti un sacensībās piedalīties apkalpojošā personāla pārstāvji, kuri ir Krievijas vai Baltkrievijas spēka struktūru darbinieki.
Sportistiem jāatbilst arī starptautisko federāciju antidopinga noteikumiem, kā arī šo valstu karogi, himnas un nacionālie simboli netiks demonstrēti sacensību laikā.