Viņš atzina, ka pagaidām tāda diskusija vēl nav bijusi. Ministrs uzsvēra, ka patlaban Ukraina cīnās un tai ir jāpalīdz. Viņš pauda pārliecību, ka, ja Ukrainas valdībai kaut kādu iemeslu dēļ būs jādodas prom no Kijevas, valdība turpinās cīnīties un strādāt no citas vietas Ukrainā.
Ministrs norādīja, ja veidojas tāda situācija, ka Ukrainas varas likumīgajiem pārstāvjiem ir jāpamet Ukraina un, cerams, ka tas uz īsu laiku, Latvija ir gatava uzņemt arī Ukrainas valdības pārstāvjus. Rinkēvičs pauda cerību, ka šis ir hipotētisks jautājums un hipotētiska atbilde.
LETA jau vēstīja, ka ceturtdienas, 24.februāra, rītā neilgi pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sākt «militāru operāciju» Ukrainā tajā no dažādām pusēm iebruka Krievijas karaspēks.
Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, ES līderi piektdienas rītā noslēdza ārkārtas samitu ar vienošanos noteikt «maksimālas ietekmes» sankcijas pret Krieviju, vēršoties pret tās finanšu, enerģētikas un transporta nozarēm.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena preses konferencē paziņoja, ka šīs sankcijas būs ar «maksimālu ietekmi uz Krievijas ekonomiku un politisko eliti».