Pirmais un galvenais izaicinājums pirmo četru gadu laikā būs saistīts ar ārējo drošību, akcentēja Rinkēvičs.
Vienlaikus Rinkēvičs norādīja, ka pašlaik sarunas, diskusijas par atbalstu tikai sāksies. «Process tikai tagad sākās,» viņš piebilda.
«Apvienotais saraksts» (AS) Valsts prezidenta amatam virza savu dibinātāju, uzņēmēju Uldi Pīlēnu, «Progresīvie» – publiskās pārvaldības eksperti Elīnu Pinto, bet «Jaunā vienotība» (JV) – Rinkēviču.
Pašreizējais Valsts prezidents Egils Levits sākotnēji piekrita, bet vēlāk atteicās no kandidēšanas uz otro termiņu. Viņu amatam bija gatava virzīt NA un atbalstīt JV, taču vienotu atbalstu koalīcijā iegūt neizdevās, tātad arī viņa pārvēlēšanai būtu pietrūcis balsu.
Valsts prezidenta vēlēšanas Saeimā notiks maija pēdējā dienā.
Satversme nosaka, ka Valsts prezidentu ievēlē, atklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu. Par Valsts prezidentu var ievēlēt pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš sasniedzis 40 gadu vecumu.
Latvijā prezidentam vairāk ir reprezentatīvas funkcijas, bet ietekme uz likumdošanu un izpildvaru ir limitēta, tomēr prezidents var iniciēt likumprojektus un viņam ir vērā ņemama loma valdību veidošanas laikā, nominējot premjera amata kandidātus.