Transporta enerģijas likuma mērķis ir veicināt transporta nozares zaļināšanu, uzliekot saistības arī sabiedriskajam transportam. Šobrīd aptuveni 30–40% no Rīgas sabiedriskā transporta sistēmas ir «zaļa» – elektroautobusi, trolejbusi un tramvaji, kas patērē elektroenerģiju, norāda mērs. Taču joprojām liela daļa reisu tie izpildīti ar dīzeļdegvielu darbināmiem autobusiem.
«Tas nozīmēs, ka mums jāveido jaunas trolejbusu līnijas vai jāpērk elektroautobusi, vai ar ūdeņradi darbināmi transportlīdzekļi.
Skaidrs, ka tas maksā milzīgu naudu. Piemēram, elektroautobuss maksā divreiz vairāk nekā dīzeļautobuss,» saka V. Ķirsis, uzsverot, ka tas var prasīt milzīgas investīcijas.
Rīgas mērs norāda, ka Transporta enerģijas likumprojekts pašlaik nepasaka, kur rast finansējumu transportlīdzekļu zaļināšanai. Jau pašlaik, ja Rīgas satiksme vēlas veikt aizņēmumu, tai jāprasa atļauja valdībai.
Pirms nepilna gada uzņēmums jau lūdza atļauju aizņemties 27 miljonus eiro, kas tika noraidīta.
V. Ķirsis paredz, ka šādi lūgumi nākotnē būs katru gadu un aizvien vairāk. «Valdībai no vienas puses pieņemt likumu, no otrais teikt nē – tie ir divi pilnīgi pretēji strādājoši efekti,» secina politiķis. Šāda situācija parādot, ka Latvija nav gatava tik ātri ieviest Zaļā kursa prasības, lai cik ļoti to būtu grūti atzīt. Nepieciešama Zaļā kursa prasību un reālo iespēju samērošana.