Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
Kopumā balsojumā piedalījās 48 domnieki, no kuriem par Burovu nobalsoja 35 deputāti – 11 Gods kalpot Rīgai (GKR) deputāti, četri Neatkarīgo deputātu frakcijas pārstāvji, trīs deputātu bloka Rīgai! biedri, kā arī 17 Saskaņas deputāti.
Par otru mēra amata kandidātu – Viesturu Zepu (LA) – kopumā tika atdotas 12 balsis – astoņas no Latvijas attīstībai un četras no nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK.
Četri Vienotības un septiņi Jaunās konservatīvās partijas deputāti balsojumā nepiedalījās un sēžu zāli atstāja jau pirms balsojuma. Neatkarīgās deputātes Baibas Brokas balss tika atzīta par nederīgu, jo viņa nobalsoja pret abiem kandidātiem.
Savā uzrunā pēc ievēlēšanas Burovs pateicās par atbalstu kolēģiem un arī savam konkurentam – Zepam.
Jaunais mērs uzsvēra, ka domes priekšsēdētājs nav kāda politiskā spēka līderis, bet pārstāv visas pašvaldības intereses, līdz ar to Burovs solīja vairāk būt politiski neitrāls. Viņš arī solīja, ka darīs visu, lai Rīgu padarītu par tādu pilsētu, ar kuru rīdzinieki var lepoties.
Burovs žurnālistiem norādīja, ka primāri centīsies atsākt normālu Rīgas domes darbu, bet viens no pirmajiem lielajiem izaicinājumiem būs nākamā gada budžeta izstrāde. Tāpat, pēc viņa teiktā, pašvaldībai nopietni jāgatavojas Rail Baltica projekta īstenošanai galvaspilsētā.
Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma otrdien no rīta jaunievēlētais Rīgas mērs Oļegs Burovs izteicās, ka Rīgā ir beigusies ēra ar vienu ikonu un spilgtiem līderiem – šobrīd visu var izvilkt viena komanda.
Burovs sacīja, ka tagad pats galvenais ir izveidot komandu, kādas patlaban neesot. Viņš skaidroja, ka nerunā par padomniekiem vai kādiem konsultantiem, bet par komandu no politiskās vadības un par izpildvaru.
Viņš arī atzina, ka nebaidīšoties no amata atbrīvot tos, kas strādā slikti. «Galvenais ir izpilddisciplīna,» pauda mērs.
Politiķis uzsvēra, ka viņu visvairāk interesē satiksme, infrastruktūras plānošana, tilti un ceļi. Pastāv jautājums, kā šo darbu šogad pabeigt. Tāpat svarīgs ir jautājums par nākamā gada budžetu.
Vaicāts par to, kā spēs sadarboties 35 par viņu balsojušie domnieki, tai skaitā četri iepriekš no «Saskaņas» izslēgtie deputāti, Burovs atzina, ka pastāv zināma neuzticība, bet būtu jābeidz vienam otru kritizēt un jādomā par to, ko var izdarīt.
Viņš piesauca valdības veidošanas procesu, sakot, ka tā veidojās grūti, bet apvienoties izdevās partijām ar dažādu ideoloģiju, un nu tiek runāts, ka valdība varētu nostrādāt četrus gadus. «Domāju, ka šeit ir tas pats [..],» sacīja Burovs.
Jaunais Rīgas mērs arī pauda, ka gan opozīcijai, gan koalīcijai vajadzētu strādāt, lai atgūtu rīdzinieku uzticību. «Pozīcijai par saņemtu kritiku un par mūsu nesaimniecisku darbību – tā ir, nav ko slēpt,» piebilda Burovs.
Tikmēr opozīcija, viņaprāt, vairāk skaļi runā, bet grūtāk sokas, nonākot līdz reālajai darbībai. Viņš gan uzslavēja partiju «Latvijas attīstībai» par mēra amata kandidāta izvirzīšanu.
Tāpat, pēc Burova paustā, visas frakcijas, izņemot Vienotību, piekrīt veidot frakciju padomi.
Amatā neievēlētais Viesturs Zeps neslēpa, ka vairumā opozīcijas kolēģu ir vīlies. Viņš norādīja, ka ir noslēdzies intensīvs divu mēnešu periods, kura laikā opozicionārus dažādi mēģinājis pārliecināt par to, ka bezdarbība nav labākais risinājums.
«Var atrast 1000 iemeslus, kāpēc kaut ko nedarīt. Šobrīd smagākā vilšanās ir par to, ka ne paši ir gatavi kaut ko darīt, ne ļaut citiem,» sacīja Zeps, neslēpjot, ka nākotnē sadarbība starp opozīciju varētu būt apgrūtināta.
Rīgas domnieki nepaspēja izlemt visus ar amatu sadali saistītos jautājumus, tāpēc otrdien, 20. augustā, plkst. 10 ir sasaukta vēl viena domes ārkārtas sēde, kurā tiks lemts par vicemēra ievēlēšanu, kā arī par kandidātiem uz Rīgas brīvostas pārvaldes valdes locekļu amatiem.
Patlaban izskanējusī informācija liecina, ka vicemēra amatam tiks virzīta Anna Vladova (S), bet brīvostas valdes locekļu amatiem – Burovs un Sandris Bergmanis (S).
«Juku laiki» Rīgas domē sākās aprīlī, kad no amata tika atstādināts ilggadējais domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S), kurš turklāt maija beigās tika ievēlēts Eiropas Parlamentā.
Īsi pēc EP vēlēšanām, par mēru kļuva Dainis Turlais (GKR), taču tajā pat dienā desmit gadus pastāvošā Rīgas domes koalīcija sašķēlās un zaudēja balsu vairākumu, jo no Saskaņas tika izslēgti četri deputāti. Domnieku nesaskaņu iemesls bija «Saskaņas» vēlme Rīgas vicemēra amatā ievēlēt Sandri Bergmani, kura kandidatūru četrotne atbalstīt nevēlējās.
Tā kā Saskaņai un GKR domē vairs nebija pārsvara, Turlais aptuveni trīs nedēļas centās izveidot jaunu koalīciju, taču neveiksmīgi, kā rezultātā 21. jūnijā, ar bijušo «saskaņiešu» balsīm – amatu zaudēja.
Kopumā Rīgas domē pēdējo mēnešu laikā izveidotas divas jaunas frakcijas Neatkarīgo deputātu bloks, kurā apvienojušies četri no Saskaņas izslēgtie domnieki, kā arī deputātu bloks Rīgai!, kurā darbojas deputāti Oskars Putniņš un no Jaunās konservatīvās partijas izslēgtie Druvis Kleins un Imants Keišs.
Kleins ar Keišu no JKP tika izslēgti tajā pat dienā, kad amatu zaudēja Turlais, jo Keišs balsoja «pret» Turlā gāšanu. Savukārt Kleins, lai gan balsoja kopā ar frakciju, savā uzrunā no tribīnes pauda viedokli, ka ārkārtas vēlēšanas domei nav nepieciešamas, tādējādi iestājoties pret JKP nostāju.
20. augusts bija pēdējais brīdis Rīgas domes priekšsēdētāja ievēlēšanai. Likums «Par pašvaldībām» dod tiesības valdībai rosināt Saeimai lemt par domes atlaišanu, ja tā divus mēnešus strādā bez mēra.
