«Eiropas ūdeņos šī suga pirmo reizi konstatēta 2005. gadā Antverpenē, Beļģijā. Visticamāk pie mums tā atceļojusi ar kuģiem. Gliemeņu klātbūtne Rīgas līcī rada bažas par to iespējamo ietekmi uz vietējo ekosistēmu, potenciāli ietekmējot barības vielu ciklus līcī. Lai gan Atlantijas maktrgliemenei ir nozīme ūdens filtrēšanā un biotopu nodrošināšanā citiem organismiem, to ierašanās var izjaukt Rīgas līča trauslo līdzsvaru. Turklāt tās kā invazīvas sugas var konkurēt ar vietējām gliemenēm par pārtikas resursiem. Šis atklājums mudina veikt jūras invazīvo sugu papildu monitoringu un izpētes, lai pārvaldītu invazīvo sugu izplatību un aizsargātu jūras ekosistēmu,» teic Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece Solvita Strāķe.
Invazīvo sugu izplatības izpēte palīdz īstenot efektīvu šo sugu pārvaldību. Tādēļ par Atlantijas maktrgliemeņu čaulu atrašanu Dabas aizsardzības pārvalde aicina ikvienam ziņot vietnes www.invazivs.lv sadaļā «Citi». Iegūtie dati tiks izmantoti invazīvo sugu izplatības ierobežošanas pasākumu plānošanā un ieviešanā, zinātniskos pētījumos, kā arī dažādu ziņojumu un pārskatu sagatavošanā.
Atlantijas maktrgliemenēm ir ļoti bieza un izturīga čaula (4–5 cm),
to dabiskā dzimtene ir Meksikas līča un Ziemeļamerikas Atlantijas okeāna piekrastes iesāļie ūdeņi,
kur sajaucas saldūdens un sālsūdens. Savā dabiskajā vidē tās veido skaitliski lielas populācijas. Šai sugai Rīgas līča iesāļie apstākļi ir ideāli piemēroti. Lai gan pieaugušās gliemenes spēj izturēt plašākas temperatūras un ūdens sāļuma izmaiņas, to olām un kāpuriem veiksmīgai attīstībai ir nepieciešams 8–32°C ūdens temperatūra.