Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Asociācijā uzsver un atgādina, ka fotoradaru pamatfunkcija ir uzlabot satiksmes drošību, disciplinēt autovadītājus, novērst nelaimes gadījumus un glābt cilvēku dzīvības. «To funkcija nekādā gadījumā nav pildīt robu valsts budžetā. Valdības nevēlēšanās atrast līdzekļus šīs svarīgās infrastruktūras uzturēšanai un attīstībai nav pieļaujama,» uzskata asociācijā.
LLPA arī akcentē, ka atbilstoši Valsts policijas datiem, salīdzinot bojāgājušo skaitu uz Latvijas ceļiem 2018.gadā ar laiku pirms fotoradaru ieviešanas 2014.gadā, bojāgājušo skaits ir samazinājies par 65 cilvēkiem gadā.
«Valdība ir sākusi ekonomēt uz pašu svarīgāko, kas mums kā valstij ir, – mūsu cilvēku veselību un dzīvību. LLPA tas ir absolūti nepieņemami, un mēs iestājamies par fotoradaru darbības turpināšanu. Likvidējot un neattīstot fotoradaru tīklu, kritīsies drošība uz mūsu ceļiem, kas jau šobrīd ir bēdīgā līmenī,» uzskata LLPA izpilddirektors Viktors Valainis (ZZS).
Asociācijas pārstāvji skaidro, ka atsevišķās pilsētās, piemēram, Rīgā un Jelgavā, jau ir izveidota fotoradaru funkciju pildīšanai viegli piemērojama infrastruktūra, proti, uz ielām izvietotās novērošanas kameras varētu papildināt ar fotoradaru iekārtām.
«Sadarbojoties ar valsti, šajās pilsētās būtu iespējams nodrošināt ātruma kontroli vietās, kur tā nepieciešama visvairāk, piemēram, pie skolām,» uzskata LLPA, norādot, ka pagaidām šādai sadarbībai varētu būt gatava tieši Rīga un Jelgava, taču nav izslēgts, ka tam piekristu arī citi asociācijas biedri.
LLPA biedri ir deviņas lielākās Latvijas pilsētas – Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Ventspils, Valmiera un Jēkabpils.
Kā vēstīts, Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs aģentūrai LETA atklāja, ka valsts no fotoradaru sodiem iegūst mazāku finansējumu nekā sākotnēji bija plānots. Tas esot saistīts ar remontdarbiem uz centrālajām šosejām un ielām, kuru dēļ autovadītāji ir spiesti samazināt ātrumu vietās, kur izvietoti fotoradari. Tāpat kopumā augusi arī autovadītāju disciplīna satiksmes noteikumu ievērošanā.
Apsveicama ir satiksmes drošības uzlabošanās, taču, ņemot vērā minēto, patlaban IeM un Finanšu ministrija (FM) veic pārrunas par esošo fotoradaru turpmāku darbību, viņš teica.
Runājot par iepriekš nosprausto mērķi uzstādīt vēl 50 fotoradarus un 50 to mulāžas, Trofimovs norādīja, ka nekāds finansējums šim projektam nav piešķirts un faktiski papildus fotoradaru projekta ieviešana būs jāatliek. «Valdība vasarā pieņēma lēmumu, ka par otrās kārtas atbalstīšanu lems budžeta veidošanas procesā. Budžeta veidošanas procesā papildus fotoradariem naudas piešķiršanu neatbalstīja,» uzsvēra Trofimovs.
Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis aģentūrai LETA pauda viedokli, ka satiksmes drošības jautājumi nevar būt īstermiņa, tāpēc valstij jāatrod nepieciešamais finansējums fotoradaru darbības nodrošināšanai.
