Rīga +7°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pēc viņa teiktā, lai arī asociācija savā mājaslapā un sociālajos tīklos «skaļi postulē» darāmos darbus un vēlmi sakārtot nolietoto riepu tirgu, tostarp likvidēt riepu vēsturisko uzkrājumu, joprojām nav manāmi reāli rezultāti.
«No vienas puses pozitīvi vērtējams, ka asociācija komentē un pauž savu viedokli par šīs nozares aktualitātēm, taču, no otras puses raugoties, noraidoša nostāja pret cita uzņēmuma, kas nav asociācijas biedrs, ieceri, ir vērtējama negatīvi,» teica Baltkalns, piebilstot, ka tajā pašā laikā nav dzirdēts par asociācijas praktisku redzējumu vēsturisko uzkrājumu atrisināšanā.
Viņš uzsvēra, ka asociācijai jau iepriekš minējis, ka tās kompetencē neietilpst Valsts vides dienesta (VVD) un VVD Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes funkcijas.
Baltkalns uzsvēra, ka «Eko Recycling» vienmēr sniedz un sniegs šīm institūcijām informāciju, tostarp par nolietoto riepu apsaimniekošanu, reģenerāciju un eksportēšanu gala pārstrādei. «Eko Recycling» ir sniedzis pārvaldei detalizētu izklāstu par vienlaicīgi Uriekstes ielas 4a/Ganību dambja 31 teritorijā plānoto uzglabājamo riepu apjomu, riepu veidiem un apstrādes jaudām.
Tāpat Baltkalns atzīmēja, ka «Eko Recycling» ir sadarbojusies arī ar videi kaitīgo preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmām, tostarp ar AS «Latvijas zaļais punkts», kas ir viens no asociācijas biedriem. Šai sistēmai nolietotās riepas tika eksportētas uz Indiju gala pārstrādei, attiecīgi iesniedzot visus dokumentus, savukārt «Latvijas zaļais punkts» šo informāciju sniedza VVD.
«Ņemot vērā to, ka nekādu iebildumu no VVD puses par šādiem sūtījumiem nav bijis ne šajā laika posmā, ne arī pēc tam, kad, piemēram, nolietotās riepas tika eksportētas no Starta ielas, var droši secināt un apgalvot, ka VVD ir izpratne par šo jautājumu un šāds nolietoto riepu jautājuma risinājums ir pilnībā akceptējams,» teica Baltkalns.
Viņš atzīmēja, ka LRAA atsauce uz to, ka šogad 5.martā Indijas Vides ministrija aizliegusi importēt valstī cietos plastmasas izstrādājumu atkritumus, un, ka tādējādi tas liecina, ka Indijas tirgus nolietoto riepu pārstrādes produkcijas realizēšanai nav uzticams, ir «vairāk nekā neprofesionāls, maldīgs un pilnībā ar nolietoto riepu sfēru nesaistīts apgalvojums».
Viņš skaidroja, ka «Eko Recycling» sadarbības partneri ir saņēmuši nepieciešamās atļaujas no Indijas vides ministrijas. Atļauju kopijas ir iepriekš iesniegtas VVD.
Vienlaikus «Eko Recycling» īpašnieks apgalvoja, ka uzņēmums neveic un neveiks videi kaitīgo preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas īstenošanu, kā to veica «Riepu bloki». Viņš skaidroja, ka «Eko Recycling» esošā darbība vērsta uz dažādu otrreizējo izejvielu un krāsaino metāllūžņu un atgriezumu apsaimniekošanu, iepirkšanu, importēšanu un eksportēšanu.
Attiecībā un nolietoto riepu apsaimniekošanu Baltkalns pauda, ka uzņēmums to veic kopš 2014.gada, nolietotās riepas sākotnēji eksportējot uz Pakistānu, bet turpinot tikai un vienīgi uz Indiju. Tāpat uzņēmumam ir ilgstoša sadarbība ar lielākajiem nolietoto riepu pārstrādes un gumijas materiālu/izstrādājumu ražotnēm Indijā, kuru pieprasījums pēc šāda otrreizējās izejvielas ir nepārtraukts un lielos apjomos.
Runājot par «Eko Recycling» paveikto riepu apsaimniekošanā, Baltkalns sacīja, ka uzņēmums 2016.gadā no Starta ielas 8 izveda 224,72 tonnas, 2017.gadā – 229,24 tonnas, savukārt no Starta ielas 7a un Starta ielas 7 pagājušajā gadā izveda 389,684 tonnas, bet 2019.gada maijā no Starta ielas 7a izveda 40 tonnas.
Viņš uzsvēra, ka pēc B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas saņemšanas ražotnei Uriekstes ielā 4a/Ganību dambī 31 tiks sākta tūlītēja un pakāpeniska nolietoto riepu izvešana no Starta ielas 8 un turpināta riepu izvešana no Starta ielas 7a, lai tādējādi pēc pirmapstrādes veikšanas tās tiktu eksportētas gala pārstrādei uz Indiju.
Baltkalns sacīja, ka «Eko Recycling» patlaban neplāno vērsties LRAA, lai gan jau iepriekš, 2018.gadā, ir bijusi tikšanās par nolietoto riepu apsaimniekošanas jautājumiem.
Viņš minēja, ka uzņēmumam līdz šim brīdim bijis un ir konstruktīvs dialogs ar VVD un VVD Lielrīgas reģionālo vides pārvaldi. «Eko Recycling» ir sniedzis detalizētu informāciju par nolietoto riepu apstrādes veikšanu Starta ielā 7a 2018.gada jūlijā-novembrī, to eksportēšanu uz riepu pārstrādes un gumijas materiālu ražošanas uzņēmumiem Indijā, kā arī uzrādot visu dokumentāciju. Sniegta pilna informācija par eksportēto riepu apmēru no Starta ielas 7a, kā arī Starta ielas 7, kas ir pilnībā iztīrīta teritorija no tur uzkrātajām nolietotajām riepām.
Tāpat «Eko Recycling» sniedzis foto apstiprinājumus par nolietoto riepu kraušana procesu, foto ar nolietoto riepu pārstrādes procesu Indijā un uzrādījis dokumentāciju par pārstrādes uzņēmumiem Indijā. Uzņēmums sniedzis arī detalizētu izklāstu par plānoto nolietoto riepu apstrādes procesu ražotnē Uriekstes ielā 4 a/Ganību dambī 31, Rīgā.
LETA jau ziņoja, ka LRAA nosūtīja oficiālu vēstuli, kurā aicina atbildīgos dienestus izvērtēt «Eko Recycling» spēju nodrošināt iecerēto nolietoto riepu pārstrādi Rīgā.
Oficiālā vēstule nosūtīta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), VVD un Saeimas frakcijām. Asociācija vēstulē aicina izvērtēt «Eko Recycling» atkritumu apsaimniekošanu, ņemot vērā uzņēmuma īpašnieka iepriekšējo negatīvo pieredzi atkritumu apsaimniekošanas nozarē, kā arī acīmredzamas neatbilstības uzņēmuma pārstāvju izteikumos un reālajā darbībā.
Asociācija vēstulē vērš atbildīgo dienestu uzmanību faktam, ka Baltkalns ir bijušais valdes loceklis un līdzīpašnieks uzņēmumā «Riepu bloki», kas tagad ir maksātnespējīga. Pēc LRAA pārstāvju paustā, 2017.gadā «Riepu bloki» no VVD saņēma 12,9 miljonu eiro sodu par Starta ielā esošās teritorijas piesārņošanu, jo tas nenodrošināja nolietoto riepu pārstrādi atbilstoši normatīvu prasībām.
LETA jau ziņoja, ka maija beigās «Eko Recycling» ieguva Rīgas domes atļauju izveidot jaunu nolietoto riepu reģenerācijas vietu Rīgā, Ganību dambī 31/Uriekstes ielā 4a.
Kopumā šis jautājums Mājokļu un vides komitejā tika skatīts vairākkārtīgi. Pirmajā reizē deputāti ieceri noraidīja, jo viņiem trūka informācijas par uzņēmuma plānoto darbību un Valsts vides dienesta viedokļa šajā jautājumā. Otrajā reizē, pēc Valsts vides dienesta un uzņēmuma pārstāvju iztaujāšanas, deputātu lēmums joprojām nebija pozitīvs, jo uzņēmumam bija nepieciešams sakārtot dokumentāciju par teritorijas nomas līguma pagarināšanu un iesniegt līgumus ar sadarbības partneriem ārzemēs.
Savukārt, skatot šo jautājumu trešo reizi, domes opozīcija, kā arī Mājokļu un vides departaments bija noskaņots uzņēmumam izsniegt atļauju atvērt atkritumu pārstrādes vietu, taču koalīcijas deputāti, nepaskaidrojot savu motivāciju, balsojumā atturējās, kā rezultātā lēmums netika pieņemts. 29.maijā Rīgas domes sēdē jautājums tika skatīts ceturto reizi un opozīcija atkārtoti aicināja uzņēmuma darbību atbalstīt, lai gan 100% uzticību tam nepauda.
Mājokļu un vides komitejas vadītājs Vjačeslavs Stepaņenko (GKR) atgādināja, ka līdz šim «Eko Recycling» no Starta ielas izvedis nepilnas 400 tonnas gada laikā, kas nozīmē, ka visas teritorijas attīrīšana tam prasītu vismaz 20 gadus. Tāpat viņš vērsa uzmanību, ka «Eko Recycling» īpašnieks, darbojoties uzņēmumā «Riepu bloki», no VVD saņēmis 12 miljonu eiro sodu tieši par Starta ielā esošās teritorijas piesārņošanu, kā rezultātā tas bankrotējis.
«Un tagad šis pats uzņēmējs nāk ar brīnišķīgu ideju – attīrīt Rīgu no riepām. Taču realitātē mēs dosim viņam iespēju uzkrāt vēl 6000 tonnu riepu, tikai citā vietā. Jūs būsiet atbildīgi, ja pēc diviem trim gadiem mums būs jāmeklē risinājumi – kā atbrīvoties no jauna riepu kalna Uriekstes ielā,» sacīja Stepaņenko.
