Seņkovs intervijā atzīst, ka Latvijas teātru vidē notiek būtiskas pārmaiņas. Pirmkārt, tās saistītas ar jaunās paaudzes režisoru ienākšanu un nostabilizēšanos.
«It kā katrā teātrī ir jābūt vienam mākslinieciskajam līderim, bet redzam, ka demokrātijas apstākļos arī aktieri gatavi pateikt savu viedokli. Hierarhija vairs nav tik stingra. Pēdējie mohikāņi, kas bija palikuši, – Alvis Hermanis un Dž. Dž. Džilindžers. Hermanis ar savu spēcīgo personību ietekmi spēj saglabāt. Tieši tāpēc viņš tik kaislīgi runā atklātajā vēstulē, daudz kam var piekrist, daudz kam – ne. Piemēram, kāpēc mēs, jaunie, negribam iet un darboties vecajās struktūrās? Vēlamies sākt visu no sākuma, līdzīgi kā Hermanis to darīja 90.gados,» stāsta Seņkovs.
Viņš uzsver, ka nevēlas būt mākslinieciskais vadītājs ne Dailes teātrī, ne citos lielajos teātros, tāpēc, ja ir iespēja, tad viņš gribētu būt mākslinieciskais vadītājs paša izveidotā trupā. «Tātad es nebaidos radīt teātri, bet manas idejas un vērtības, iespējams, neatbilst Dailes teātra vēlmēm – ko viņi vēlas tur redzēt. Mākslinieciskajam vadītājam ir sarežģīts darbs: jāatbild ne tikai par repertuāru, bet arī par aktieru profesionālo attīstību,» piebilda Seņkovs.
Uz jautājumu, kā sauks jauno teātri, Seņkovs neatbildēja, bet piebilda, ka par to paziņos vēlāk, lai gan jau šosezon būs pirmās trīs izrādes. Pirmā tiks rādīta «Dirty Deal Teatro», otrā – Ģertrūdes ielas teātrī, bet trešā – Valmieras teātra festivālā. Viņam arī jāpabeidz darbi lielajos valsts teātros, jo jāturpina strādāt pie konkrētām izrādēm, bet lielāko laika daļu nolēmis veltīt tieši savai kompānijai.
Tās pamatu veido sešu līdz septiņu leļļu teātra aktierkursa absolventi, kuri bija Seņkova studenti un nenoslēdza darba līgumus ar Leļļu teātri. «Mums bija veiksmīga izrāde »Medības", viņi saņēma arī piedāvājumus strādāt valsts teātros, bet atteicās. Teica, ka vēlas attīstīties, strādāt kopā un pieņēma manu ideju par teātra veidošanu. Būs grūts ceļš, bet esam to izvēlējušies," stāstīja Seņkovs.
Viņš stāstīja, ka jaunajā teātrī būs svarīgi stāstīt stāstus par šodienas cilvēkiem, jo tas būs laikmetīgs teātris, un par laikmetu var runāt tikai šodienas varoņi. «Iespējams, pārinterpretēsim arī klasiku. Pirmā izrāde būs par vecuma problemātiku. Mūsu teātra jaunieši jau staigā pa pansionātiem, pat strādā tur,» piebilda Seņkovs.