«Es atbalstu to, ka vakcinētajiem cilvēkiem un tiem, kas izslimojuši, būs dažādas atlaides un privilēģijas. Tu esi izdarījis kaut ko labu kopējā sabiedrības labuma dēļ, un ar to ir nopelnīta savā ziņā dāvana. Viss lēnām atgriežas savās sliedēs, jo vairāk cilvēku vakcinējas, – veidojas kolektīvā imunitāte, un ieguvēji ir visi.
Arī man pašam ir daudz drošāk visur iet, zinot, ka man ir šīs antivielas. Un, ja man pretī ir tāds pats cilvēks, jutīšos mierīgi. Vispār man ir baigi iepaticies staigāt ar masku. Liekas, ka tā es saglabāju privātumu un neviens neskatās virsū.
Es plānoju atsākt iet uz sporta klubu, kino un izmantot visu, ko atļaus. Arī koncertēt dzīvajā.
Ceļošana bija galvenais, kas mani mudināja vakcinēties. Gaidu, kad Eiropā sāks darboties mūsu Covidpass un varēsim brīvi ceļot. Arī ārpus Eiropas Savienības robežām.
Vakcinēties vai ne – tā ir tēma, par kuru cenšos nediskutēt un nestrīdēties arī ģimenes lokā. Respektēju katra lēmumu un iemeslus. Tā ir katra paša darīšana, bet protestēt, ka vakcinētajiem tiek piešķirtas privilēģijas, nav forši.
Vakcinētie cilvēki paātrina atgriešanos normālā dzīvē. Un, ja neesi piedalījies kartupeļu lasīšanas vai pagalma tīrīšanas talkā, tu nevari skriet pirmais pie pusdienu galda kopā ar talciniekiem. Pagaidīsi, kamēr paēdīs visi, kas strādāja, un pēc tam arī tava kārta pienāks. Noteikumi un kārtība ir normāla lieta!»