Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
42
-
1
-
2
-
4
-
0
-
3
-
1
-
Man ir 24 gadi, strādāju vienā no pasaules lielākajām aviosabiedrībām, kurā esmu stjuarts, un jau pusotru gadu dzīvoju Apvienotajos Arābu Emirātos, Dubaijā.
Jau sākumā, kad šis vīruss izplatījās, avio industrijas ļoti ātri uz to atbildēja, jau mēneša laikā tika atcelti daudzi Āzijas reisi, bet turpinājām lidot uz Pekinu, jo tā skaitījās diezgan drošs galamērķis. Pēc tam divu mēnešu laikā lielākā daļa lidojumu tika atcelti un šķita diezgan neticami, ka tas tiešām notiek, un kompānija, kas ar lidojumiem nosedz lielāko daļu pasaules, samazina savu darbības apjomu. Martā veicām vairs tikai pāris lidojumu un visu laiku notika grafika izmaiņas, līdz brīdim, kad vairs nezināji, vai nākamais tavs lidojums tiks izpildīts. Lai gan mēs ticējām, ka netiks atcelti visi reisi, bet tomēr marta beigās mūsu aviosabiedrība apturēja visus lidojumus.
Sajūtas, lidojot uz dažādiem galamērķiem, bija ļoti dažādas, citās lidostās tikām pārbaudīti ar termiskiem skeneriem, kas noteica, vai tev ir paaugstināta temperatūra, kas bija viens no iemesliem, kura dēļ tevi varēja neielaist kādā no valstīm.
Visdrošākā sajūta vienmēr bija atgriezties mājās Dubaijā, kur tikām pārbaudīti pret Covid-19 vīrusu un pēc lidojumiem bija jādodas mājās 14 dienu karantīnā.
Situācija Dubaijā
Nav noslēpums, ka Dubaija ir viena no visattīstītākajām pilsētām pasaulē, kas vienmēr dod drošības sajūtu. Kad vīrusa izplatība bija pārņēmusi pasauli, Emirātu valdība pieņēma daudz dažādus lēmumus. Sākumā bija vienkārši sociālā distancēšānās, līdz ieviesa striktu mājās palikšanu.
Pirmais, ko novērojām, veikalos ieviesa stikla atdalījumus no pārdevējiem, roku dezinfekcijas līdzekļus un cimdus, kā arī pirms ienākšanas pircējam tika izmērīta temperatūra. Protams, no mājas nevarēja iziet bez sejas maskas, kā arī tev varēja atteikt ieiešanu veikalos un citās vietās.
Ielas tika dezinficētas visu diennakti ar droniem un citām ierīcēm.
Valdība arvien vairāk ieviesa sodus par noteikumu neievērošanu, kas bija vidēji 100–15000 eiro un varēja beigties arī ar deportāciju.
Pēdējais, kas tika ieviests, bija atļaujas pieteikšana, lai izietu no mājas. Pirms vēlējies doties no mājas uz pārtikas veikaliem vai aptieku, kā arī uz vizīti pie ārsta, internetā bija jāpiesaka atļauja. Tas prasīja vidēji pāris minūtes, ievadot personas datus, uz kurieni dodies un laiku, tad saņēmi telefonā īsziņu vai atļauja bija apstiprināta vai noraidīta. Šādu atļauju varēja pieteikt reizi trijās dienās.
Policija katru dienu veica reidus un pārbaudīja cilvēkus, vai atļaujas bija pieteiktas vai nē. Ārsta vizītes galvenokārt notika tiešsaistē, lai samazinātu savstarpējos kontaktus.
Runājot par testiem, par saviem līdzekļiem iespēja pārbaudīties nebija liegta gandrīz nevienam, pat tika izveidoti tie saucamie drive-thru pārbaudes punkti, kur uzzināji atbildes vidēji 30 minūšu laikā. Protams, ja tev bija kādi no simptomiem vai to pieprasīja darbs, vai ja vienkārši biji kontaktā ar kādu Covid-19 pozitīvu personu, testus veica uzreiz un bez maksas. Ierodoties Dubaijā, visi iebraucēji tika lidostā pārbaudīti.
Šobrīd šie ierobežojumi ir nedaudz mazāki, ir atļauts doties ārpus mājas no 6 rītā līdz 10 vakarā, citā laikā joprojām ir jāpiesaka valdības atļauja.
Cīņa par pārbaudi
Kādu rītu piecēlos un jutos ļoti slikti. Galvassāpes, vājums un muskuļu sāpes, nedaudz sāpēja kakls un neliels sauss klepus. Izmērīju temperatūru un bija 36,5, kas šķita dīvaini.
Pirms tam mans dzīvokļa biedrs sūdzējās, ka nejūtas labi. Es ieteicu sazināties ar ārstu, bet viņš atteicās, apgalvoja, ka esot vienkārši saaukstējies. Apzinoties situāciju, es teicu, ka ļoti neatbalstu šo un atkārtoju, lai sazinās ar ārstu, jo nav jāriskē ar citu veselību, jo dzīvoklī dzīvojam kopumā trīs cilvēki. Viņa atbilde bija: “Ko tu streso, ja man ir tā korona, tad jums visiem ir!” Viņš turpināja uzturēties kopīgajās telpās un ignorēja mūsu lūgumus vismaz palikt savā istabā. Viņš turpināja dzīvot, kā dzīvojis, turpināja iet uz veikalu.
Četras dienas vēlāk, bez nekādiem simptomiem pirms tam, no rīta pamodos totāli slims. Uzreiz sapratu, ka nevēlos gaidīt, bet gribu pārliecināties, vai ar mani viss ir kārtībā.
Piezvanīju kompānijas klīnikai, izskaidroju simptomus, man teica, ka tā izklausās tiešām pēc vienkāršas saaukstēšanās un nav nepieciešams taisīt testu, lai pārbaudītu uz Covid-19.
Iedzēru Panadol pretsāpju tableti, lai vismaz apturētu galvassāpes, bet pēc divām stundām sāpes nepārgāja, turklāt parādījās aizlikts deguns un sāka kairināt un niezēt āda. Iedzēru vēl vienu tableti un galvassāpes nepārgāja, tad arī sapratu, ka kaut kas nav īsti pareizi. Zvanīju vēlreiz uz klīniku, šoreiz aprakstīju visus simptomus un teicu, ka tas viss parādījās dienas laikā.
Vēlreiz jautāja par temperatūru, šoreiz izmērīju un rādīja 36,9, kas vēl aizvien liecināja, ka man temperatūras nav. Bet pateicu ārstam, ka man temperatūra ir 38,3, lai dabūtu nosūtījumu pārbaudīties uz Covid-19, jo jutu, ka kaut kas nav labi. Zinu savu ķermeni, esmu slimojis ar gripu un saaukstēšanos, bet nekad nebiju tā juties.
Protams, vēlāk arī paradījās slikta dūša, ko varēja izraisīt arī stress. Ārsts deva nosūtījumu, bet ņemot vērā, ka mani simptomi nebija ļoti nopietni, testu norīkoja pēc trim dienām. Tajā vakarā izdzēru pāris krūzes tējas, Panadol tableti, bet nespēju īsti pagulēt, jo galvassāpes tā arī nepārgāja.
Nākamajā dienā piecēlos ar tiem pašiem simptomiem, izņemot sliktu dūšu un klepu, bet parādījās vēdersāpes.
Vēl pēc dienas man pārgāja kakla sāpes, bet samazinājās garšas izjūta.
Par ožu nevarēju spriest, jo deguns bija aizlikts. Vēl aizvien man nebija temperatūras, lai gan sajūtas liecināja par pretējo, un galvassāpes nepārgāja. Ceturtajā dienā sāpes parādījās un pazuda, parādījās un pazuda, un visu laiku bija liels vājums, lai gan turpināju dzert daudz tēju, uzņemt daudz C vitamīnu, kā arī B12 vitamīnu, lai būtu vairāk enerģijas. Pēc testa veikšanas zināju, ka būs jāgaida divas dienas. Simptomi turpināja pazust un parādīties, bet vājums nepazuda.
Pēc divām dienām saņēmu zvanu no Dubaijas Veselības Organizācijas, ka esmu Covid-19 pozitīvs un man būs jādodas uz slimnīcu, lai būtu ārsta uzraudzībā, lai gan tā bija pirmā diena, kad sāku justies normāli, tikai nelies vājums un ik pa laikam nelielas galvassāpes.
Pirmais solis bija informēt dzīvokļa biedrus, kam protams bija jāveic tests, un viņi tikai aizvesti no dzīvokļa uz citu vietu, kur pavadīja pagaidu karantīnā, līdz saņēma testa atbildes.
Tad piezvanīju un pastāstīju visu saviem vecākiem, kuri dzīvo Latvijā. Viņi bija ļoti emocionāli, laikam dēļ medijos izplatītās informācijas par visiem gadījumiem un cilvēkiem, kam neizdevās atlabt.
Tiku pārvests uz viesnīcu, kas pārtaisīta par slimnīcu Covid-19 pacientiem. Un tādu vietu ir daudz, jo daudzās slimnīcas Dubaijā jau bija pilnas.
Man katru dienu mērija asinsspiedienu un temperatūru, turpināju dzīvot savu dzīvi hotelī, trešajā dienā man veica jau ceturto Covid-19 testu, lai pārbaudītu vai man aizvien ir šis vīruss. Divas dienas vēlāk saņēmu negatīvu testu, tajā pat dienā atkārtoja testu, jo noteikums, lai dotos mājās ir jāsaņem divi negatīvi Covid-19 testi. Kopā man bija pieci Covid-19 testi un teikšu atklāti, šķiet ka katru reizi, tas kociņš degunā tiek iebāzts vēl dziļāk un sāp arvien vairāk.
No pirmajiem simptomiem līdz otrajam negatīvajam testam, līdz dienai, kad oficiāli tiku atbrīvots no slimnīcas, pagāja 16 dienas. Galvassāpes ir atgriezušās un ir neliels vājums, kā arī vēl aizvien ir aizlikts deguns, varbūt tas vienkārši ir svaiga gaisa trūkums. Atgriežoties mājās, jāpavada 14 dienas pašizolējošā karantīnā. Kas nozīmē, svaiga gaisa trūkums vēl divas nedēļas.
Aizmirsu piebilst – ja esi saņēmis pozitīvu rezultātu par Covid-19, dzīves vieta tev jāpamet vismaz uz trim diennaktīm, jo telpas tiek dezinficētas. Atgriežoties mājās, sapratu, ka nāksies mazgāt visas virsmas, jo viss bija lipīgs no dezinfekcijas līdzekļa.
Pats biedējošākais ir tas, ka vēl aizvien pret šo vīrusu nav nekādu medikamentu un tu nezini, kas ar tevi notiks un ko sagaidīt.
Slimnīcā man netika doti nekādi medikamenti, izņemot zāles, kuras es pats iegādājos – Panadol Cold & Flu -, un dzēru daudz C vitamīna. Jautāju ārstiem, ko parasti dod pacientiem, kam ir izteiktāki gadījumi, atbildēja – daudz C vitamīna un dažkārt antibiotikas.
Atrodoties karantīnā, bija jāmēģina aizpildīt savs laiks, tādēļ sāku jaunus profesionālā diploma kursus, lasīju grāmatas, ēdu un skatījos filmas. Pats lieliskākais, atrodoties slimnīcā Dubaijā, ir tas, ka katru otro dienu tev atnes daudz un dažādus kārums pēc izvēles. Vismaz, ja nav medikamenti, tad daudz cukura.
Es neslēpu to, ka esmu saslimis ar Covid-19, dalījos ar to sociālajos medijos un bija patīkami saņemt daudz laba vēlējumus un pozitīvu ziņu. Bet vienmēr nāk arī negatīvais, daudz cilvēki to uztvēra kā kaut ko briesmīgu, paliekošu. Daži, uzzinot ka esmu saslimis ar Covid-19, izdzēsa mani un nevēlējās runāt.
Šķiet, ka arī pāris attālākie draugi nekad dzīvē vairs nevēlas mani satikt, jo viņu domās laikam pārnēsāju šo vīrusu uz visu mūžu.
Mans personīgais ieteikums ir, pirmkārt, lietot masku, cimdus, mazgāt un dezinficēt rokas, ieturēt distanci un palikt mājās, pasargājot sevi un citus. Saprotu, ka var neizdoties sevi pasargāt, pat ja tu ļoti centies, jo pats tam esmu pierādījums: vienmēr pasargāju sevi – izgāju no mājas ar masku un cimdiem, dezinficēju visu, ko iegādājos, distancējos no cilvēkiem un biju karantīnā gandrīz mēnesi.
Patīkami, protams ir tas, ka Dubaijā visu uz mājām piegādā bez maksas, jo karantīnas dēļ nevarēju pamest mājas.
Otrkārt, domāt pozitīvi un dzīvo veselīgi, varbūt tas man palīdzēja atveseļoties ātrāk.
Izveidojām Whatsapp grupu ar cilvēkiem, kas bija šajā slimnīcā, kurā varēja secināt, ka šis vīruss katram izpaužas citādāk – daudziem nebija vispār nekādu simptomu un viņi neizjuta neko, citam simptomi bija nopietnāki, citam tikai temperatūra vai galvassāpes. Citam atlabšanas periods bija trīs dienas, citam mēnesis un pat vairāk. Lai gan šobrīd vēl aizvien nejūtos vesels, ir prieks zināt, ka šis vīrus vairs neuzrādās man ķermenī un tas kopumā prasīja 16 dienas!
