«Vai musulmaņi Latvijā ir tik daudz, lai viņi celtu klasisko mošeju? Šāds jautājums kļuvis aktuāls, jo šā brīža islāma centrs Brīvības ielā sen kā kļuvis par šauru visiem,» vēsta pirms gada tapis TV360 sižets. «TV360 ziņneši piedalījās vienā no musulmaņu lūgšanām un tur uzrunātie skaidrāk par skaidru saka: «Vajag celt mošeju! Nevis pielāgot kādas telpas lūgšanām, bet celt no jauna un tādai, kādai jāizskatās mošejai, tostarp, ar minaretiem»,» stāsta raidījums.
Atsaucoties uz raidījumā dzirdēto, Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks paziņojis, ka Latvijā un Rīgā nav vietas mošejām, kā arī viņš pats personīgi ir pret šādu ēku būvniecību un reliģijas nostiprināšanu Latvijā. Ratniekam piebalso arī dzejniece Liāna Langa. «Latvijā jāpieņem likums pret Latvijas islamizāciju un mošeju celtniecību. Latvija nekad nebūs islāma zeme, neceriet! Jums ir savas zemes, dzīvojiet tur!» saka Langa.
‼️ Latvijā un Rīgā mošejām nav vietas!
— Edvards Ratnieks (@EdvardsRatnieks) December 30, 2024
❌ Esmu pret šādu būvju būvniecību vai šādas reliģijas nostiprināšanu Latvijā.
✅ Mums ir savas vērtības un savas konfesijas. Mums par sevi jāiestājas pašiem, neviens cits to neizdarīs!https://t.co/zviuwp37Mi
«Es šodien lasu ziņas. Esot kaut kādi nelegālie migranti. Jautājums – kāpēc viņi ir? Es saprotu, ka atkal sāksies runas, ka Rīgā nepieciešams būvēt mošejas vai vēl kaut ko tādu. Paskaidrojiet, kāpēc Latvijas valdība laiž viņus visus šeit iekšā? Kas ir tas iemesls, kāpēc mums ir jākāpj bedrē, no kuras šobrīd mēģina izrāpties visa Eiropa?» skarbi sacīja Edvards Ratnieks.
❌ Rīgā mošeju nebūvēs! 💪 pic.twitter.com/UuYpDJxGgf
— Edvards Ratnieks (@EdvardsRatnieks) January 7, 2025
«Eiropas atvērtības un iekļaujošā politika ir izgāzusies. Tā rezultējusies ar nekontrolējamu noziedzības pieaugumu, nemieriem, augstiem drošības riskiem sabiedrībai un Eiropas pamatiedzīvotājiem. Latvija var no tā mācīties un nepieļaut šādus riskus, jau sākotnēji neveicinot šīs kultūras ienākšanu Latvijā, jo mošejas ir kopienu nostiprināšanās sākums. Mēs varam diskutēt un teikt, ka tas ir valsts attiecīgo drošību iestāžu jautājums, bet citu valstu pieredze rāda, ka vislabākais veids, kā nepieļaut eskalāciju, ir neļaut attīstīties šīm kopienām valstī. Mēs arvien biežāk dzirdam ziņas par trešo valstu migrantu Eiropā apdraudējumu radītajām sekām – apšaudēm, sprādzieniem, Eiropas iedzīvotāju spīdzināšanu un seksuālo izmantošanu, draudiem. Viņiem ir spēcīga aizmugure, jo ar laiku viņu īpatsvars ir pietiekams, lai ieņemtu dažādus augstus amatus pašvaldībās, valdībās un Eiropas Savienības parlamentā. Mēs redzam, ka gadiem ilgi Zviedrija, Norvēģija, Francija, Vācija un Lielbritānija cīnās ar šo migrantu sekām, bet tas jau ir ļoti sarežģīti. Ja lielās valstis ar saviem resursiem netiek galā, tad kādas ir mūsu kā nelielas valsts perspektīvas cerēt, ka pie mums būs citādāk! Kāpēc mums ir jākāpj bedrē, no kuras šobrīd mēģina izrāpties visa Eiropa?» pauž Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.
Ratnieks atkārtoti aicina Valsts robežsardzi, Valsts policiju, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un Iekšlietu ministriju ķerties klāt pie risinājumu meklēšanas vēl darbīgāk, lai samazinātu šo nelegālo migrantu plūsmu, jo šī jautājuma risināšana pašvaldībām nav deleģēta: «Protams valdībai ir jārīkojas, lai stiprinātu mūsu valsts drošību ne tikai no agresorvalsts, bet arī no šiem nelegālajiem migrantiem, kas rada drošības draudus. Rīgas pilsētas centrs un to īpatsvara pieaugums parāda, ka kaut kur šajā sistēmā ir caurumi, kas steidzami ir jāaizlāpa,» uzsver Ratnieks.
Pirmā musulmaņu draudze Latvijā izveidota 1904. gadā Rīgā, un tās vairākumu veidoja pāris simti no Pievolgas un Krimas atbraukušo tatāru. Pirmajā pasaules karā daudzi musulmaņi Latviju pameta, un 1920. gadā vien daži desmiti Latvijas iedzīvotāju sevi uzskatīja par musulmaņiem.
Patlaban Latvijā darbojas Latvijas Islāma kultūras centrs, kas apvieno septiņas kopienas. Kopš 2005. gada Rīgā darbojas mošeja Brīvības ielā un drīzumā – Avotu ielā. Tiesa, šīs ēkas no skata neatgādina mošeju klasiskā izpratnē.