Rīga +11°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
2021. gada vasarā pie ķēdes suņa vārdā Lācis bija ieradies kāds vīrietis. Suns atradies bezspēcīgā stāvoklī – viņš nespēja aizstāvēties un atvairīt uzbrucēju, kas pie viņa bija ieradies ar vardarbīgu nodomu. Kaut arī suns bijis augumā liels, vien nedaudz mazāks par vilku, tas viņam nenodrošināja pārsvaru pār varmāku, un dzīvnieks nespēja izdzīvot pēc veiktajām darbībām, teikts TV3 raidījumā Degpunktā.
No brīža, kad Liepājas pusē notika noziegums, līdz mirklim, kad tika uzsākts kriminālprocess, pagāja divi gadi.
Policisti par noziegumu uzzināja nejauši, iztaujājot kādu citu aizturēto, kurš, tā teikt, nodeva savu draugu.
2024. gada augustā jeb vēl pēc gada – notika tiesa. Tika nolasīts spriedums. Vairāki faktori ietekmēja to, kā tika noteikts piespriestais sods.
Lai arī patlaban krimināllikums par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku paredz brīvības atņemšanu līdz sešiem gadiem, taču šie grozījumi krimināllikumā ir veikti salīdzinoši nesen, tādēļ pirms trīs gadiem vīrieša pastrādāto noziegumu sodījuši pēc vecajiem mēriem.
«Tā kā pirms trim gadiem šāds nodarījums vēl tika klasificēts kā mazāk smags noziedzīgs nodarījums, tādēļ sākotnēji paredzētie sodi bija brīvības atņemšana līdz 3 gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai sabiedriskais darbs, vai arī probācijas uzraudzība,» teikts raidījumā, piemetinot, ka vīrietis savu vainu ir atzinis, nodarīto ir nožēlojis un šobrīd tiesas piespriestais sods jau ir stājies spēkā.
Pēdējie grozījumi krimināllikumā šādu nodarījumu klasificē kā smagu noziegumu, taču arī ne visos gadījumos varmāka var saņemt maksimālo – sešu gadu cietumsodu. «Šis termiņš ir noteikts pašreiz spēkā esošajā krimināllikuma redakcijā. Un lai šādu soda mēru piemērotu, noziegumam ir jābūt izdarītam publiskā vietā vai nepilngadīgā klātbūtnē. Turklāt tiesai ir jākonstatē vairāki personas vainu pastiprinoši apstākļi,» raidījumā Degpunktā sacīja Kurzemes rajona tiesas tiesnesis Jānis Bumbieris.
Dzīvnieku patversmes Mežavairogi vadītāja Danuta Priede apgalvo, ka cietumsoda ilgums šajā gadījumā nemainīs konkrētā cilvēka tieksmes un uzvedību. «Cietums neārstē, cietums ir neizbēgams sods par konkrētiem likuma pārkāpumiem. Cilvēkam no cietuma jāiznāk ar apziņu, ka viņš ir labojies. Ja šis mērķis netiek sasniegts, un šajās situācijās, neticu, ka tas tiek sasniegts, tad jēgas šim cietumsodam nav,» saka Priede. Viņa uzskata, ka sadistiskajam vīrietim daudz efektīvāka būtu piespiedu terapija un garš probācijas laiks.
