Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pirmās divas dienas bija smagi
«Vajadzēja 33 gadus, lai laboratorijā apstiprinātu to, ko vienmēr teica mani vecāki – esmu pozitīvs,» par saslimšanu ar koronavīrusu pagājušajā nedēļā pastāstīja Radio SWH rīta šova Tik Tik Tik vadītājs Kaspars Breidaks.
«Svētdien parādījās pirmie slimības simptomi – pamatīgi kratīja un lauza kaulus. Pirmās divas dienas bija smagi. Sajūta bija apmēram tāda, it kā kāds mēģina mācīties spēlēt ģitāru, stīgu vietā izmantojot manas ribas. Kovids kā tāds iestidzis auto spolēja pa ribām un mēģināja tikt dziļāk. Lai gan izmērot temperatūru, termometrs rādīja tikai 37,5, pēc izjūtām likās, ka man ir 39 vai visi 40,» piedzīvoto atminas Kaspars.
Turpmāk viņš gandrīz ik dienu ticis pārsteigts ar jauniem simptomiem. «Vienu dienu sāpēja acis, citā – spieda galvu. Bija arī muguras sāpes.
Vienas no jocīgākajām sajūtām sagādāja mans deguns, šķita – katru dienu man tiek piešķirts pilnīgi cits.
Vienā dienā tas bija pilnīgi sauss ar viegli dedzinošu sajūtu, otrā – šausmīgi puņķojos, trešajā atkal viss bija kārtībā. Beigu beigās tas rezultējās ar to, ka man uz trim dienām pazuda oža. Ja pasmaržo kafiju, tad labākajā gadījumā varēju sajust, ka kāds ir uztaisījis kakao ar ūdeni,» atminas Breidaks un tagad jau atzīst – ar katru dienu kļūst labāk.
Vainas apziņa kopā ar bailēm
Kaspars teic, ka par vienu no bīstamākajiem slimības simptomiem pirmajās dienās kļūstot paša galva – domas, kas nebeidz riņķot pat miegā.
«Kā prāts netiek nodarbināts, tā bladāc – visas tās šausmu ainas un domas ir klāt. Milzīga vainas apziņa nāk kopā ar bailēm par to, kas nu būs. Jau no pirmās dienas kovidu esmu uztvēris nopietni. Ticu zinātnei un medicīnai, sekoju līdzi informācijai plašsaziņas līdzekļos un sargāju gan sevi, gan savu ģimeni. Varbūt pat pārāk skrupulozi, bet tā nu esmu radis dzīvot.
Uz veikalu gājām vienu reizi nedēļā vai divās. Mazgājam un dezinficējam rokas. Ne ar vienu diži nekur nečupojāmies.
Tik ļoti ilgu laiku bijām sakoncentrējušies uz piesardzīgumu it visur, ka pat filmās, redzot epizodes ar vairākiem cilvēkiem vienuviet, pieķēru sevi pie domas – kāpēc starp viņiem nav divu metru distance vai kur gan ir viņu sejas maskas?
Un tad tas viss pēkšņi sabrūk, jo tu uzzini, ka tomēr esi saslimis. No sākuma gribējās sevi šaustīt – nu kā es tā varēju? Baiļojos, vai nebūšu aplipinājis vēl kādu.
Es pat sapnī jutos vainīgs! Atminos, ka pirmajā naktī redzēju sapni, kurā aktieri Lelde Dreimane un Dainis Grūbe sēž džakuzi un aicina sev pievienoties arī mani, taču es zinu, ka to nedrīkstu, jo man ir kovids. Vainas apziņa par notikušo mani vajāja pat miegā,» noskurinās Kaspars.
Sieva jau arī sasirgusi
Saņemot pozitīvu Covid-19 testa rezultātu, Kaspars uzreiz izolējies no ģimenes. «Es dzīvoju vienā istabā, kamēr sieviņa ar meitiņu otrā. Taču tad slimības simptomi sāka parādīties arī sieviņai. Par to sirds sāpēja visvairāk.
Mēģināju pasargāt ģimeni, taču nu jau arī sieviņa ir vienā klubiņā ar mani.
Šobrīd visi esam stingrā mājas karantīnā,» atklāj Breidaks un uzsver – priecājoties par to, ka nevienu citu ar koronavīrusu vairs neesot aplipinājis.
Taujāts, kurā vietā inficējies ar Covid-19, Kaspars atbild ar sev raksturīgo humoru: «Čamdīju avokado un paurbināju degunu. Kaut tas būtu tik vienkārši. Līdzīgi kā ar riepu – gribētos jau zināt, kura tieši bulka bija vainīga, bet… Biju piesardzīgs, bet kur un kā inficējos – nav ne jausmas.
Protams, sākumā ļoti gribējās uzzināt, kur to visu esmu dabūjis. Šķita, ka tas sniegs kādu mierinājumu. Taču tad sapratu – kāda atšķirība, kur es saslimu? Notikušo tas tik un tā vairs neizmainīs. Ja reiz esmu centies un darījis visu, lai tas nenotiktu, taču tas tāpat notiek – acīmredzot bija lemts,» spriež Breidaks.
