Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Nošauta Putina dzimšanas dienā
Pirmā skaļā slepkavība, kuru, ļoti iespējams, organizējis Putins, ir Annas Poļitkovskas nāve tālajā 2006. gadā. Krievu žurnāliste asi kritizēja Putinu, karu Čečenijā un cilvēktiesību pārkāpumus šajā reģionā. Viņa savas karjeras laikā bija saņēmusi nāves draudus un piedzīvojusi indēšanas mēģinājumu.
Putina dzimšanas dienā, 7. oktobrī, Poļitkovsku nošāva viņas dzīvesvietas liftā.
Citi lasa
Slepkavības dalībnieki bija pieci vīrieši, kuri katrs par padarīto darbu saņēma aptuveni 150 000 eiro. Slepkavības pasūtītājs tā arī netika atrasts.
Indēšanas mānija
Plašu rezonansi radīja krievu izlūka Aleksandra Ļitviņenko slepkavība. Viņš publiski apsūdzēja savu priekšniecību, Federālo drošības dienestu, oligarha Borisa Berezovska slepkavībā. Par šo izgājienu Ļitviņenko bija spiests bēgt uz Lielbritāniju. Tur viņam tika piešķirts patvērums un iespēja strādāt – viņš bija rakstnieks un darbojās kā konsultants britu izlūkdienestam. Pēc tikšanās ar kādu FDD darbinieku, Ļitviņenko bija saindēts ar tēju, kurā bija izšķīdināts radioaktīvais polonijs-210. Viņš mira 43 gadu vecumā. Lielbritānijas veiktajā izmeklēšanā atklāja, ka Krievijas aģenti nogalināja Ļitviņenko, «iespējams» ar Putina piekrišanu.
2018. gadā ar «Novičok» nervus paralizējošo indi tika saindēti arī bijušais Krievijas dubultaģents Sergejs Skripalis un viņa meita Jūlija. Slepkavas indi bija izsmērējuši uz durvju roktura. Lai gan abi izdzīvoja, četrus mēnešus vēlāk mira kāda britu sieviete Dona Sturgesa, kas bija atradusi mazu smaržu pudelīti – zīmīgi, ka to sieviete atrada netālu no vietas, kur mitinājās abi Skripaļi. Vēlāk izrādījās, ka smaržu vietā bija iepildīta inde «Novičok». Domājams, tā pati viela, kuru izmantoja Skripaļiem.
Mīklaina pašnāvība un nožņaugšana suņa pavadā
Lielbritānijā miruši arī citi Putina opozicionāri – iepriekšminētais oligarhs Boris Berezovskis, kas dzīvi beidzis mīklainā pašnāvībā, tam sekoja Putina bijušais padomnieks Mihails Lestins, kuru atrada mirušu viesnīcā, Krievijas nacionālās lidsabiedrības
«Aeroflot» direktora vietnieks Nikolajs Glušņikovs, kurš tika nožņaugts savā mājā ar suņa pavadu.
Slepkavība uz tilta
Viena no skaļākajām sensācijām bija Putina kritiķa Borisa Ņemcova slepkavība. Viņu nošāva 2015. gadā uz tilta, kas atradās tieši pie paša Kremļa. Viņa slepkavības lietā tika tiesāti pieci Čečenijas pilsoņi, taču organizatoru Krievijas izmeklētājiem tā arī neizdevās «noskaidrot».
Oligarhu nāves
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, mistiskās nāvēs aizgājuši vismaz 11 krievu oligarhi un trijos gadījumos mirušas arī oligarhu ģimenes. Vairums no bagātniekiem izlekuši vai izkrituši pa logu, daži saņēmuši lodi pierē. Piemēram, ar Krievijas enerģētikas uzņēmumu «Gazprom» saistītais Jurijs Voronovs tika atrasts savā mājoklī Sanktpēterburgā ar šautu brūci galvā. Viens no nogalinātajiem ir Rīgā dzimušais ebreju uzņēmējs Dens Repoprts, kurš bijis dedzīgs Kremļa kritiķis. Viņu 2022. gada augustā atrada mirušu smalku dzīvokļu ēkā Vašingtonā, ASV. Nāves cēloni ASV policijai tā arī vēl nav izdevies atklāt.
Mistiskā aviokatastrofa
Viens no pēdējiem skaļākajiem gadījumiem ir Prigožins un lidmašīnas katastrofa, kurā viņš gājis bojā. Aviokatastrofa notika vien divus mēnešus pēc tam, kad Prigožins un «Vagner» kaujinieki nopietni satricināja Maskavu. Lai gan dumpis ilga vien divas dienas, šo spļāvienu sejā Putins neaizmirsa. Lidmašīnas katastrofā dzīvību zaudēja arī «Vagner» komandieris un vēl astoņi cilvēki.
Zīmīgi, ka 2022. gada martā Putins bija brīdinājis – viņš «kā knišļus» likvidēs tos, kurus uzskata par nodevējiem.
