Skaistajā, zaļganajā Art Deco stila namā, Krišjāņa Barona ielā 69, jau vairākus mēnešus būvdarbi ir noslēgušies, taču tajā vēl mitināties nedrīkst. Uzņēmējs skaidro – kāpēc.
«Kas notiek? Pusgadu cenšos nodot ekspluatācijā vienkārši renovētu ēku, bet būvvalde katru dienu prasa jaunus papīrus. Pēdējais absurds – griestiem vajag pretdegšanas krāsu, lai gan ugunsdzēsēji saka, ka tas nav vajadzīgs. Zaudējumi jau 500K €,» raksta uzņēmējs Armands Broks.
Viņa sacītais nav satriecis citus nekustamā īpašuma attīstītājus. Viņi to uztver kā ikdienišķu pašmāju birokrātu gājienu. «Ku pazīstami! Vai būvvaldē no katra stūra nenāk piedāvāties Jūsu vietā nokārtot? Pa naudu, protams! Tas tak tapēc tā tur turas! Man ar lāzeru mērīta jumta kore bija par 6 cm zemāka, kā tad, kad māja pirms ~100 gadiem būvēta. Bija jāpārtaisa viss projekts. Piedāvājumi sakārtot netrūka,» savu pieredzi atminas TV personība Žaklīna Cinovska. «Garāmejot pusgads nav nekas. Man 2.5 gadi 19. gs. kūtiņas atkārtotai nodošanai, jo tā kā tajā var arī nakšņot – vajadzēja platākas durvis pieejamībai. Pārbūvi veica 3 nedēļās. Nodošanai tikai uz atkārtotu (jo bija jau projektā) digitālu uzmērīšanu – 7 mēneši + izmaksas kā pārbūvei…» diskusijā bilst kāds vīrietis.
«Nepārsteidz, jo 3×5 šķūni skaņoju pusgadu. Procesa beigās nepameta sajūta, ka esmu pārdozējis ar dažāda izmēra lamuvārdu lietošanu – tas viss pateicoties ērtajai BIS sistēmai,» Brokam piebalso kāds cits komentētājs.
«…Un Rīgas dome brīnās, kāpēc centrā daļa ēku tušas stāv! Neviens investors dzirdot šos stāstus, te kāju negrib spert.
Šis ir tikai viens piemērs no simtiem. Uzprasiet jebkuram nekustamo īpašumu attīstītājam, kā ir strādāt ar renovāciju projektiem Rīgā! Varēsiet skaņot nevajadzīgus papīrus gadiem!» sacīja kāds diskusijas dalībnieks.
Uzņēmēja diskusijā iesaistījusies arī Rīgas domes deputāte Inese Andersone. «Būvvaldes kolēģi, pieņemot ēku ekspluatācijā, pārbauda vai ir ievēroti normatīvos noteiktie risinājumi, ar kādiem ir bijis apstiprināts projekts. Vai ugunsdrošības noteikumi ir pārāk skarbi ir likumdevēja kompetence,» skaidro domniece.
Krišjāņa Barona 69 ielas nams nav parasta ēka! Tā ir viena no retajām Art Deco stilā ieturētajām ēkām Rīgā. Tā ir celta 1928. gadā pēc arhitekta Dāvida Zariņa projekta, kurš tolaik darbojies Satiksmes ministrijas un Pasta telegrāfa departamenta pakļautībā. Viņam tika uzdots uzprojektēt ēku, kur ierīkot telefonu centrāli. Arhitekts uzskatīja, ka modernajam tehnoloģiju centram jāatrodas tikpat modernā namā, tādēļ Zariņš nolēma radīt amerikāniska stila celtni.
Telefonu centrāle izceļas ar krokotu, asimetrisku zelmini ēkas kreisajā pusē. Nama ekstravaganto stilu uzsver arī vertikālu kolonnu motīvs ar apmetumu klātu ķieģeļu izpildījumā, zvaigžņveidīgām linetēm virs pirmā stāva logiem, kā arī īpaši izrobotu ieejas durvju portālu.
Bijusī telefonu centrāle tagad pilnībā atjaunota, saglabājot tās vēsturisko šarmu un arhitektūras detaļas, vēsta sludinājums portālā City24.