Jaunākie aptaujas dati par Latvijas iedzīvotāju paradumiem, izvēloties autoservisu pakalpojumus, liecina, ka katrs trešais respondents jeb 29 % no aptaujātajiem uzskata, ka autoservisu darbība nerada riskus apkārtējai videi, bet tikmēr 45 % iedzīvotāju norāda, ka veids, kā strādā autoservisi rada būtisku risku.
Tikai 36 % aptaujāto atzīmē, ka pirms autoservisa izvēles izvērtē, vai minētais pakalpojuma sniedzējs savā darbībā ieviesis praktiskus risinājumus, kas neradītu kaitējumu videi vai to samazinātu. Savukārt 53 % iedzīvotāju atzīst, ka pirms autoservisa izvēles netiecas noskaidrot par izvēlētā autoservisa darbības ietekmi uz vidi. 11 % iedzīvotāju ir grūti spriest par to, vai pirms autoservisa izvēles noskaidro tā radīto ietekmi uz vidi.
«Aptaujas dati savā ziņā atklāj, ka šobrīd esam krustcelēs savas attieksmes dēļ. Autoservisu nozarē ilgtspējas principi kļūst arvien nozīmīgāki, jo cilvēki arvien vairāk apzinās vides riskus un vēlas, lai viņu izvēlētie pakalpojumi būtu draudzīgi videi, tomēr bieži vien ikdienas rīcība šo vēlmi vēl neatspoguļo, jo to primāri diktē cena.
Mūsdienās ir vairāki veidi kā autoservisi var kāpināt savu atbildību attiecībā pret vidi, piemēram, papīra dvieļu vietā izmantot daudzkārt lietojamos industriālos dvieļus ar augstu šķidruma absorbcijas pakāpi, kā arī, veicot tehniskos darbus, rūpēties par apģērba un telpu saudzēšanu, izmantojot absorbcijas paklājus. Ilgtspēja šodien ir ne tikai pārliecība, bet arī praktiski risinājumi, tajā skaitā arī risinājumi no tekstila industrijas,» uzsver Ivars Šmits, tekstila nomas uzņēmuma Lindstrom vadītājs Latvijā.
Viņš akcentē, ka dažādie vides riski auto servisiem diktē nepieciešamību ievērot atbilstošas piesardzības un apsaimniekošanas prasības, lai samazinātu nozares dalībnieku ietekmi uz vidi un nodrošinātu drošību gan darbiniekiem, gan apkārtējai sabiedrībai.
Arī Valsts vides dienests, lai izvērtētu autoservisu ietekmi uz augsni un bīstamo atkritumu apsaimniekošanas kvalitāti, 2023. gadā veica 111 autoservisu apsekošanu un 10 objektos – nolietoto transportlīdzekļu uzglabāšanas vietās un autoservisu teritorijās, veica augsnes un grunts paraugu noņemšanu.
Veiktie augsnes un grunts paraugu testēšanas rezultāti parādīja būtisku augsnes piesārņojumu autoservisu teritorijās, kur veiktas darbības ar bīstamajiem atkritumiem, tādiem kā smēreļļas un eļļas filtri, bet trijos no desmit objektiem, kuros veikta augsnes un grunts paraugu noņemšana, naftas produktu koncentrācijas pārsniedza kritisko robežlielumu (C vērtību), kuru sasniedzot vai pārsniedzot, augsnes un grunts funkcionālās īpašības ir nopietni traucētas vai piesārņojums tieši apdraud cilvēku veselību vai vidi.
Izvēloties autoservisu, vides faktori paliek otrajā plānā
87 % iedzīvotāju norāda, ka galvenais faktors, kā izvēlas autoservisus, ir pakalpojumu sniegšanas cena, savukārt 85 % iedzīvotāju ir būtiska sniegtā pakalpojuma kvalitāte, tai skaitā darbā izmantotās auto detaļas un tehnoloģijas.
Vairāk kā pusei jeb 54 % iedzīvotāju ir būtisks sniegtā pakalpojuma ātrums, un tik pat lielai daļai respondentu ir svarīga autoservisa atrašanās vieta, lai tā būtu ērti sasniedzama. Tikai 15 % no respondentiem norāda, ka viņiem ir svarīga autoservisa darba vide, piemēram, tīrs darbinieku apģērbs, patīkama pieņemšanas telpa, sakopta autoservisa apkārtne un tamlīdzīgi.
«Lielai daļai iedzīvotāju vides faktori joprojām šķiet mazsvarīgi salīdzinājumā ar citiem pakalpojuma aspektiem. Iespējams iedzīvotāju vidū pastāv bažas, ka autoservisi ar videi draudzīgu pieeju var piedāvāt dārgākus pakalpojumus, tāpēc iedzīvotāji, kuriem svarīgāka ir pakalpojuma cena, kvalitāte un pakalpojuma sniegšanas ātrums, var izvēlēties sev pieejamākus servisa pakalpojumus, pat ja tie neatbilst visiem vides standartiem,» skaidro I. Šmits.