Pēc pulkveža vērojumiem, pašlaik Krievijas armijas galvenā stratēģija ir spēku koncentrēšana, kas varētu liecināt par mērķi gūt kādu «mazo uzvaru», kuru līdz 9.maijam valsts sabiedrībai pasniegt kā panākumu.
Ukrainā redzams, ka Krievijas armija pārgrupējas, atkāpjas no Kijivas, lai uzbrukumus koncentrētu Donbasa reģionā. Vienlaikus nevarot izslēgt, ka Krievijas armija mēģinās atgriezties teritorijās, kuras pašlaik pamet, turklāt arī stratēģiskais mērķis – panākt Krievijai paklausīgu Ukrainas vadību – nav īsti mainījies, vērtēja militārpersona.
Ukrainas armija ir veikusi atsevišķus sekmīgus pretuzbrukumus, tomēr, Nestro vērtējumā, bez aviācijas atbalsta un nopietniem resursiem lielākus panākumus gūt būs grūti, tostarp šādu mērķu sasniegšanai būtu vajadzīgi uzbrukumi arī Krievijas teritorijā, lai likvidētu šīs valsts armijas apgādes bāzes.
Runājot par civiliedzīvotāju slaktiņiem Bučā un Irpiņā, pulkvedis vairāk sliecās domāt, ka tā ir bijusi karavīru patvaļa, nevis gluži armijas vadības pavēles. Iemesls necilvēcīgajiem noziegumiem varētu būt tas, ka Krievijas armija ir vāji apgādāta, bet tas veicina marodierismu un laupīšanas. Ja tomēr pieņem, ka slaktiņi sekoja pēc armijas vadības pavēlēm, tad var pieļaut, ka motīvi ir ukraiņiem iedvest bailes.