Rīga +27°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ūdenī iekāpt nedrīkst!
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) Ummja ezerā no jūnija sākuma līdz pat 15. augustam noteikusi sezonālu uzturēšanās aizliegumu. Ezera krastā ir atļauts pastaigāties, uzturēties un sauļoties, bet
iebrišana ūdenī, peldēšanās vai pārvietošanās ar laivu un citiem peldlīdzekļiem ir noteikumu pārkāpums, par ko piemērojams naudassods.
Noteikumu ievērošanu uzrauga Dabas aizsardzības pārvaldes valsts vides inspektori un Ādažu novada pašvaldības policijas darbinieki, regulāri apsekojot ezera teritoriju.
«Šis liegums tika izveidots pirms teju 20 gadiem. Ik vasaru uzraugot noteikumu ievērošanu, redzams, ka sabiedrība izprot un lielākoties ievēro noteikumus ezera un Dortmaņa lobēlijas saglabāšanai,» skaidro DAP Pierīgas reģionālās administrācijas Dabas aizsardzības daļas vadītājs Kārlis Lapiņš.
Īpašas, retas un izzūdošas
Dortmaņa lobēlija (Lobelia dortmanna) ir neliels, daudzgadīgs lobēliju dzimtas ūdensaugs ar garumu līdz 70 centimetriem. Augs ar maziem zvanveida ziediņiem paceļas virs ūdens jūlijā ezera seklajā daļā tuvu krastam, tā ziedi ir baltā krāsā un vasaras otrajā pusē nobriedina sēklas virs ūdens.
Ezeru piesārņojuma un aizaugšanas rezultātā tas pēdējo simt gadu laikā izzudis jau vairāk nekā 20 Latvijas ezeros un šobrīd sastopams aptuveni 25 ezeros, bet visbagātīgākās Dortmaņa lobēlijas atradnes ir tieši Ummja ezerā – beznoteces dzidrūdens krātuvē ar smilšu slāņa klātu dibenu, kuru bagātina gruntsūdeņi un pazemes avoti, bet tajā nav ietekošu upju un pat ne grāvju, tādēļ ezerā ir saglabājusies specifiska, tīra vide.
Dortmaņa lobēlija ir izteikti jutīga pret augšanas apstākļiem un savu augsto ekoloģisko prasību dēļ ir uzskatāma par īpašu ūdens tīrības kvalitātes rādītāju jeb indikatorsugu.
Kur tīk augt lobēlijai, tur labi jūtas arī citas retas un trauslas sugas, piemēram, gludsporu ezerenes (Isoetes lacustris) un sīpoliņa doņi (Juncus bulbous), kuru izdzīvošanai arī vajadzīgi īpaši tīri un dzidri ūdeņi.
Dortmaņa lobēlija ierakstīta gan Latvijas, gan Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā. Latvijas Sarkanajā grāmatā tā ir 1. kategorijā, kurā iekļauj izzūdošās sugas.
Traucē barības vielu pārbagātība
Ummja ezers ir unikāls lobēliju-ezereņu ezers Latvijas un arī Baltijas mērogā. Beznoteces jeb oligotrofie ezeri ir visjutīgākie, tāpēc cilvēku antropogēnā ietekme tiem ir kaitīga.
Dortmaņa lobēlijai kaitīga ir ezera piesārņošana ar organiskas izcelsmes piesārņojumu, bet tas pārsvarā nonāk tieši lielā peldētāju skaita dēļ. Gadās, ka tuvu krastam esošās lobēliju audzes neuzmanības dēļ tikušas vienkārši izbradātas.
Vislielākais drauds šim trauslajam augam ir ezera ūdens piesārņošana ar biogēniem (sviedri, urīns, sauļošanās un roku krēmi u. c.), kuru pieplūde ūdenstilpēs lielākoties notiek tieši cilvēku klātbūtnes rezultātā.
Šā iemesla dēļ laikā no 1906. līdz 2017. gadam arī Ummja ezera dzidrums samazinājies no pieciem līdz sešiem metriem uz trim metriem, nomainoties arī ūdens krāsai – no zilganzaļas uz zaļganu. Biotopu eksperts Uvis Suško uzskata, ka Ummja ezers un Ādažu novadā arīdzan esošais Mazuikas ezers, kurā arī ir Dortmaņa lobēliju atradne, varētu būt bioloģiski jaunākie ezeri Latvijā, turklāt tie atrodas nabadzīgu kāpu priežu mežu vidū, tādējādi tur iekļūst maz barības vielu.
Saudzējamais novada simbols
Lai atgādinātu par lieguma laiku, ezera teritorijā ir izvietoti stendi un informatīvās zīmes. Tāpat arī pārbaužu laikā atpūtnieki tiek informēti par lieguma laiku un mērķi un alternatīvajām atpūtas iespējām. Kārlis Lapiņš gan teic, ka diemžēl ne visi atpūtnieki ir apzinīgi un noteikumus ievēro, – aizvien ir cilvēki, kuri vai nu principiāli pārkāpj noteikto, vai cer, ka gan jau no vienas peldes ezeram nekas traģisks nenotiks. Par laimi, šo gadu laikā, kopš liegums noteikts, tādu kļūst aizvien mazāk un kopumā sabiedrība dabas saudzēšanas nepieciešamību izprot.
Aizlieguma neievērošanas gadījumā piemērojams sods no 30 līdz 1000 eiro.
Interesanti, ka, akcentējot Dortmaņa lobēlijas nozīmību, tā attēlota arī Ādažu novada ģerbonī, kuru apstiprināja 2022. gadā. Tai šeit piešķirta arī simboliska nozīme – divi lobēlijas izplaukušie ziedi (tēvs un māte) sargā trešo, mazo, trauslo un vēl neizplaukušo pumpuru (bērnu), tādējādi demonstrējot ģimenes un dzīvības turpinājuma nozīmību.
Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
