Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, augustā patēriņa cenas Latvijā ir augušās par 3,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt salīdzinājumā ar jūliju patēriņa cenas Latvijā ir palielinājušās par 0,2%. Zīmīgi, ka šī ir pirmā reizi kopš 2007.gada, kad salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi augustā Latvijā ir augušas patēriņa cenas, uzsver Āboliņš.
«Relatīvi augstais inflācijas līmenis Latvijā šobrīd gan pārsvarā skaidrojams ar ārējiem faktoriem, kā arī nodokļu un administratīvo cenu izmaiņām, savukārt iekšējo pakalpojumu cenu inflācija Latvijā saglabājas ļoti stabila. Pakalpojumu cenu inflācijas līmenis Latvijā nav mainījies jau vairāk nekā trīs gadus un augustā pakalpojumu cenas Latvijā palielinājās par 3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu,» skaidro Āboliņš.
Augustā patēriņa cenas Latvijā visvairāk ietekmēja siltumenerģijas tarifa pieaugums Rīgā par 16,9%, kā rezultātā siltumenerģijas cenas Latvijā pieauga par 6,4% un kopējo patēriņa cenu līmeni Latvijā tas palielināja par 0,2%. Pagaidām šis gan ir tīri matemātisks cenu pieaugums un iedzīvotāji to savos maciņos sajutīs tikai sākoties apkures sezonai, norāda ekonomists.
Bez siltumenerģijas augustā Latvijā turpināja augt arī pārtikas cenas un tas lielā mērā ir saistīts ar ārējiem faktoriem, sacīja Āboliņš. Kopš pērnā gada nogales pārtikas cenas pasaulē augušas par 5,1% un augustā salīdzinājumā ar pērno gadu pārtikas cenas Latvijā augušas par 5,2%. Vislielākais pārtikas cenu kāpums augustā fiksēts dārzeņiem, kuru cenas, neskatoties uz jaunās ražas ienākšanu tirgū, ir augušas par 28,9%. Līdzīgi straujš dārzeņu cenu kāpums šogad vērojami gan Lietuvā un Igaunijā, gan citviet Austrumeiropā. Papildus tam augustā par 5,1% pieaugušas gaļas cenas un šis pieaugums vismaz daļēji varētu būt saistīts ar straujo Āfrikas cūku mēra izplatību Āzijā.
«Tāpat lielu nozīme patēriņa cenu kāpumā šobrīd ir akcīzes likmju pieaugumam. Salīdzinājumā ar pērnā gada augustu alkohola un tabakas izstrādājumu cenas Latvijā ir kāpušas par 5,6%, taču zīmīgi, ka augustā nav samazinājušās cenas stiprajam alkoholam, neskatoties uz akcīzes likmes samazinājumu. Ticamākais skaidrojums šādai situācijai ir tas, ka tirgotāji šobrīd realizē iepriekšējās rezerves un stiprā alkohola cenām tuvākajos mēnešos tomēr vajadzētu samazināties,» piebilst Āboliņš.