Līdz ar to viņš nekonkretizēja, cik politiskajiem spēkiem vajadzētu būt koalīcijā un valdībā, taču atkārtoja, ka tai nevajadzētu būt «ar baltiem diegiem šūtai», bet gan tādai, kura būtu spējīga nostrādāt visus četrus parlamenta sasaukuma gadus.
Valsts pirmā persona uzsvēra, ka vispirms ir jāzina, ko jaunā koalīcija darīs, un tikai pēc tam jāskatās, kādu var izveidot valdību un kā dalīt amatus. «Ir jāiet dziļumā, konkrētībā, un tad jau redzēs,» vēlamo koalīcijas veidošanas sarunu procesu ieskicēja Levits.
«Ir jāpanāk pēc iespējas plašs kopējais laukums, to es gribētu uzsvērt, tas ir valsts interesēs, lai koalīcija būtu stabila, lai tā nebūtu ar baltiem diegiem sašūta kopā,» sacīja prezidents.
Jau ziņots, ka Levits pirmdien lūdza «Jaunās vienotības» (JV) līderi, pašreizējo Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu turpināt padziļinātas sarunas par nākamās koalīcijas veidošanu jaunievēlētajā 14.Saeimā, pirmdien pēc sarunas ar Kariņu paziņoja Valsts prezidents.
Svarīgākais ir vienoties par darbības principiem un veicamajiem darbiem, atzīmēja Levits.
Sarunu gaitā iezīmēsies, vai koalīciju veidos trīs vai četras partijas, secināms no Valsts prezidenta teiktā.
Kā ziņots, Levits iepriekš pilnvaroja Kariņu sākt konsultācijas ar pārējām partijām par iespējamas koalīcijas izveidošanu.
Aizvien saglabājas neskaidrība, kāda loma procesa noslēgumā būs partijas «Progresīvie» Saeimas frakcijai.
Kariņš paudis, ka «valstij vislabāk būtu» plašāka koalīcija. Viņš starp «Jaunās vienotības» (JV), «Apvienotā saraksta» (AS), Nacionālās apvienības (NA) un «Progresīvo» pārstāvjiem neredz tādas iekšējās pretrunas, kas četrām partijām neļautu atrast vienošanos. Savukārt NA un AS rīcībspējīgu valdības modeli redz trīs partiju koalīcijā, bez «Progresīvajiem».
Jau ziņots, ka 14.Saeimas vēlēšanās labāko rezultātu sasniedza JV, kura nākamajā Saeimā ieguvusi 26 mandātus, seko Zaļo un zemnieku savienība ar 16, AS ar 15, NA ar 13, «Stabilitātei!» ar 11, «Progresīvie» ar 10 un «Latvija pirmajā vietā» ar deviņiem mandātiem.